Biedējošie kvadrātiņi, kas mainījuši daudzu cilvēku uzskatus par dzīvi un laiku
Sākšu ar to, ka šis nav manis izdomāts temats vai atklāsme. Vienu dienu uzgāju autoru Tim Urban un viņa blogu(pēc "4- hour work week autora Tim Ferris ieteikuma).. Viņa raksti lika man aizdomāties par to, kā mēs skatāmies uz savu dzīvi un atvēlēto laiku.
Tas, ko izdarīju es - saliku vairākus
šī autora rakstus vienā rakstā, jo tā vieglāk izprast domu, un iztulkoju uz
latviešu valodu, lai to varētu izlasīt pēc iespējas lielāka auditorija Latvijā.
Vizuāls cilvēka dzīves ilgums pa gadiem (ļoti
optimistiski pieņemot, ka cilvēks nodzīvo līdz 90 gadiem):
Vizuāls cilvēka dzīves ilgums pa mēnešiem:
Un pa nedēļām:
Nedēļu tabula izskatās diezgan pilna -sajūta, it kā mūsu
dzīve būtu veidota no bezgalīga skaita nedēļu. Taču te nu viņas ir - pilnīgi
saskaitāmas - katrs no šiem punktiem ir tikai viena nedēļa no tavas dzīves. Un pat
veiksmīgam cilvēkam, kam izdodas nodzīvot līdz 90 gadu vecumam, nebūs nekādu problēmu
visas savas dzīves nedēļas ietilpināt uz vienas A4 lapas.
Tāpat kā dzīvi var iedalīt nedēļās, varam uz savu dzīvi
paskatīties un izmērīt to konkrētās aktivitātēs vai notikumos. Autors(Tim Urban) izmanto
sevi kā piemēru:
Tēmas autoram ir 34 gadi, tāpēc būsim ļoti optimistiski un
teiksim, ka viņš nodzīvos līdz 90 gadu vecumam. Ja tā, tad viņam atlicis
piedzīvot nedaudz mazāk par 60 ziemas sezonām:
Un, apmēram, 60 “Superbowls” finālus:
Autors izmanto iespēju peldēties jūrā reizi gadā (kaut arī
dzīvo 30 minūšu braucienā), tāpēc, lai cik dīvaini tas neliktos, jūrā viņš
droši vien peldēsies vēl tikai 60 reizes:
Autors izlasa apmēram 5 grāmatas gadā, tāpēc, lai gan ir
sajūta, ka nākotnē izlasīsi nebeidzami daudz grāmatu, tev patiesībā ir
jāizvēlas tikai 300 no visām pasaules grāmatām:
Taču šie augstāk minētie piemēri noteikti nav galvenie, par ko mums vajadzētu ikdienā uztraukties- cik daudz ir jau piedzīvots, vai cik daudz ir palicis. Vairums lietu mūsu dzīvē, līdzīgi tām, kas tika minētas piemēros, notiek ar līdzīgu biežumu
katra mūža laikā. Ja esi nodzīvojis aptuveni trešdaļu no sava mūža, tad esi arī
piedzīvojis trešdaļu aktivitāšu vai notikumu.
Attiecības ar cilvēkiem:
Piemērs no autora(Tim Urban) dzīves:
“Iedomājos par saviem vecākiem, kuriem ir jau vairāk nekā 60
gadu. Pirmos 18 savus dzīves gadus 90% no dienām pavadīju kopā ar saviem
vecākiem. Taču, kopš studiju uzsākšanas un dzīvošanas patstāvīgi, droši vien
esmu redzējis viņus vidēji tikai piecas reizes gadā, vidēji divas dienas katru
reizi - 10 dienas gadā. Apmēram 3% no dienām, ko ar viņiem pavadīju bērnības
gados.
Tā kā viņiem ir vairāk nekā 60 gadu, turpināsim būt
optimistiski un teiksim, ka būšu viens no tiem neticami laimīgajiem cilvēkiem,
kura abi vecāki ir dzīvi arī tad, kad viņš pats sasniedz 60 gadu vecumu. Tas
mums dotu vēl apmēram 30 gadus, ko pavadīt kopā. Ja manas aprēķinātās 10 dienas
paliek nemainīgas, tad atlikušas vien 300 dienas, ko pavadīt ar vecākiem. Tas
ir mazāk laika, nekā pavadīju ar viņiem jebkurā no saviem 18 bērnības gadiem.
Ja saskaitu dienas, ko vēl pavadīšu ar vecākiem, pieņemot,
ka man ļoti paveicas, tas kļūst skaidri redzams”:
Šo pašu piemēru var attiecināt arī uz taviem brāļiem, māsām
un draugiem.
Ko tev dod šī informācija?
Noliekot pie malas cerību par to, ka tehnoloģiju attīstības progress ļaus mums dzīvot līdz 700 gadu vecumam, ir lietas par kurām ir vērts padomāt:
1) Dzīvošana vietā, kas neatrodas pārāk tālu no taviem vecākiem, brāļiem/māsām, draugiem un svarīgiem cilvēkiem;
2) Izvēlēties savas prioritātes. Tavs satikšanās un kopā pavadītais laiks ar jebkuru cilvēku lielā mērā atkarīgs, kur šis cilvēks atrodas tavā prioritāšu sarakstā. Pārliecinies, ka šo sarakstu veido tu pats, nevis slinkums un nelietderīgi pavadīts laiks.
3) Kopā pavadītajam laikam ir nozīme. Paturiet šo faktu
prātā, kad esat kopā ar viņiem, un izturaties pret šo laiku kā pret ļoti lielu
vērtību.
Turpinājums:
Vairums cilvēku guļ aptuveni septiņas vai astoņas stundas
dienā. Tas nozīmē, ka katru dienu nomodā tiek pavadītas 16 vai 17 stundas vai
apmēram 1000 minūtes.
Sadalīsim šīs 1000 minūtes pa 100 - 10 minūšu blokiem (bildē
piemērs). Tas ir laiks, ko jūs varat izmantot katru dienu.
Dienas laikā uz katru bloku jūs pavadāt 10 savas dzīves
minūtes, līdz jums šīs iedaļas beidzās un ir laiks doties gulēt.
Dažreiz ir labi apstāties un padomāt, kā mēs katrs izmantojam šos 100 blokus, kas mums pieejami
katru dienu. Cik no tiem tiek izmantoti, lai uzlabotu jūsu nākotni, un cik no
tām, izbaudot dzīves notikumus? Cik no tām tiek pavadītas kopā ar citiem
cilvēkiem un cik daudz ir laikam, ko pavadāt pats ar sevi? Cik tiek izmantotas,
lai kaut ko radītu, un cik, lai kaut ko patērētu? Cik no iedaļām ir vērstas uz
jūsu ķermeņa attīstību, cik uz prāta un cik uz neko konkrētu?
Domājot par savām dienām un to, kā mēs tās izmantojam,
svarīgi ir saprast divus veidus, kā šos 10 minūšu blokus izmantot:
1) Izbaudot šos blokus;
2) Izmantot šos blokus, lai nākotnes bloki vai citu cilvēku
bloki būtu patīkamāki.
Mums visiem ir bijušas dienas, kurās neko neizdarām. Kad piedzīvojam vairākas šādas dienas pēc kārtas, kļūstam nomākti, neapmierināti, bezcerīgi. No šādām dienām nevar izbēgt, un dažreiz tās ir svarīgas - bieži vien tieši ļoti sliktas dienas, kurās neko neizdarām ir tās, kas noved mūs pie jaunām atklāsmēm - taču galvenais mērķis ir minimizēt šādu dienu skaitu.
TĀPĒC – esam ļoti uzmanīgi
ar savu prioritāšu izvērtēšanu. Domājam līdzi katrai stundai, dienai un
nedēļai – kā tās tiek pavadītas un ar ko tās tiek pavadītas. Visiem mums ir
iespēja kontrolēt un vadīt šo laiku, un izmantosim to rūpīgi.