Kā man iet un kas jauns Singapūrā?
Biju jau izdomājis vairs nerakstīt, lai ir ko stāstīt, kad būšu atpakaļ Latvijā. Bet tā kā vairāki cilvēki ir prasījuši, lai uzrakstu kaut ko - tad nu, pacentos…:)
Latvijas valsts svētki
Šogad valsts svētkus sanāca svinēt ārpus Latvijas. Teikšu godīgi, biji pilnīgi nulle svētku sajūta - visu dienu biju darbā un vienīgais, kas atgādināja par svētkiem bija storiji un bildes no “instagram”.
Latvieši Singapūrā
Izrādās, ka šobrīd oficiāli Singapūrā atrodās 32 latvieši. Viens no viņiem šeit dzīvo jau 11 gadus, ir izveidojis ģimeni un organizē latviešu satikšanās pasākumus. Tad nu saņēmu ielugumu uz vakariņām, kur sanāca satikties ar vēl 10 citiem latviešiem. Bija ļoti interesanti uzzināt katra stāstu par nokļūšanu un dzīvi Singapūrā. Viens strādā "Goldman Sachs" bankā, kāds modes jomā, kāds lielā Startup uzņēmumā. Visvairāk man interesēja viņu domas un redzējums par dzīvi šeit kā pilsonim un Singapūras ekonomiku/politiku. Latviešu stāstītais man pavēra nedaudz citu skatu punktu, jo ir starpība, vai esi šeit pāris mēnešus, vai dzīvo jau vairākus gadus.
(Latvieši Singapūrā)
Singapūras ekonomika un politika
No latviešiem un daudziem vietējiem esmu sapratis, ka ne visi līdz galam novērtē dzīvi Singapūrā. Varētu pat teikt, ka ir jau nedaudz izlutināti un domā, ka zāle gan jau citur ir zaļāka. Viņi grib līdzināties rietumu pasaulei, bet nesaprot, ka viņi sen jau ir priekšā pārējai pasaulei un citas valstis grib līdzināties un ņemt piemēru tieši no viņiem. Viņi nezina, ka mums skolās māca par Singapūras veiksmes stāstu un valdības mēģina atdarināt Singapūras pieņemots lēmumus.
Visi protams saprot, cik lielu darbu paveica slavenais Singapūras premjerministrs, kurš 40 gadu laikā Singapūru no maza zvejnieku ciematiņa pārvērta par vienu no attīstītākajām valstīm pasaulē. Šobrīd Singapūru vada viņa dēls un arī tas turpina sava tēva iesākto. Bet kopumā cilvēki šeit jūtās droši. Droši, lai veidotu biznesu, ģimeni un karjeru- viņi saprot, ka šeit iegūs labāko izglītību un medicīnu. Uzzināju arī, ka viņiem ir ļoti interesanta sociālo iemaksu sistēma. Viņi no katras algas maksā valstij ienākuma nodokli, kas nonāk īpašā fondā un viņi jebkurā brīdi šo iemaksāto naudu var dabūt, lai nopirktu sev dzīvokli vai apmaksātu medicīnas pakalpojumus.
Interesanti, ka lielākā daļa uzņēmumu vadītāju un menedžēru šeit ir ārzemnieki. Tas tāpēc, ka singapūriešiem trūkst līderu īpašības un prasmes, kas viņus padara vairāk par darītājeim un uzdevumu izpildītājiem. Tāpēc valstij ir nepieciešams domāt par ārzemnieku pieplūdi.
Pa darbu…
Kamēr es forši atpūtos un sauļojos, mans boss ‘smagi” strādāja un atrada divus jaunus klientus :) Ieguvums arī man, jo abu šo jauno klientu projektu vadība tika uzticēta tieši man. Tāpēc tagad sanāk daudz darba, lai iepazītu klientu, saprastu viņu vēlmes un novestu projektus līdz galam. Viens no šiem klientiem ir liels Eiropas finanšu uzņēmums, kas vēlas iekarot arī Singapūras un Āzijas tirgu.
.
Lai arī viss šajā uzņēmumā ir ļoti forši, no Singapūras biju gaidījis nedaudz citu darba kultūru... Biju iedomājies, ka šeit visi būs ļoti centīgi, strādās daudz un smagas stundas un būs ļoti augsta darba efektivitāte. Tā īsti nav...Es sava vadītāja vietā jau sen pusi no darbiniekiem būtu atlaidis. Darba laiks oficiāli uzņēmumā ir no 10:00-18:00. Puse ierodas ap 11:00 un arī tā ļoti lēnām un mierīgi, uztaisa vēl kafiju parunājas un reāli darbu sāk 12. Ap 14:00 jau ņem stundu garu pusdienas pārtraukumu un ap 17:00 jau sāk lēnām krāmēt mantas. Dažiem te sanāk tikai 5 stundu gara darba diena un tāpat paspēj vēl pasūdzēties, ka daudz darba. Kad vadītājs nav uz vietas, tad vispār daži skatās filmas, spēlē datorspēles un par darbu īpaši nedomā.
Lai arī vadītājs ir superīgs cilvēks, lielisks sarunu biedrs un daudz no viņa varu mācīties, viņš ir diezgan slinks, īpaši neuztraucās par jaunu klientu piesaisti(es viņu pierunāju iet uz pasākumiem, kur viņš dabūja tos jaunos kientus), nepievērš uzmanību darbinieku paveiktajam utt. Bet varbūt šeit tā notiek un tā ir normāli, jo uzņēmumam jau iet diezgan labi( bet noteikti varētu iet vēl labāk).
Izklaides
Kurš to būtu domājis, ka savu vienu no mīļākajām grupām pirmo reizi redzēšu tieši Singapūrā… Apmeklēju nelielu festivāļu, kur uzstājās arī “Mumford&Sons”. Bija ļoti iespaidīgi un noteikti 90 EUR(biļešu cena) vērts. Šis gan nebija autentisks Singapūras piedzīvojums, jo lielākā daļa apmeklētāju bija baltie ārzemnieki. Gribēju pēc koncerta vēl palikt festivāla teritorijā “patusēt”, bet kolēģu, ar ko kopā apmeklēju koncertu, atbilde bija šāda “Rīt ir svētdiena un pirmdien jau uz darbu jāiet”(koncerts notika sestdienā), tāpēc gājām visi mājās :D
Aizvadīju savu pirmo basketbola spēli vietājā Singapūras amatieru līgā un atzīmējos ar uzvaru. Bija atnākuši virs 50 skatītājiem un nezinu kāpēc, visi bija par pretinieku komandu. Bija ļoti interesanta atmosfēra, un katru reizi, kad man bija bumba rokās, tā visi svilpa un kaut ko bļāva. Laikam izvēlējos nepareizo komandu. Gāja grūtāk, kā biju iedomājos, jo līmenis bija diezgan labs.
Filmu cienīgs piedzīvojums Malaizijā
Viens uzņēmums no Latvijas palūdza man izpalīdzēt, lai aizbraucu uz Kualalumpuru, Malaizijā un pārbaudu/satiekoss ar pāris viņu sadarbības partneriem. Neminēšu uzņēmumu un tās darbību, jo tāda ir vienošanās. Kā beigās izrādījās gan uzņēmumi, gan konkrētās personas, kas man bija jāsatiek, nav no tā tīrākā biznesa un vides… Brīžiem vilka jau uz mafijas pusi. Galvenais, ka ar mani viss ir kārtībā, kaut arī brīžiem bija tāds neliels uztraukums, kā tas viss beigsies.
Paradīzes ceļojums uz Bali un Vjetnamu
Īpaši daudz šeit nerakstīšu, jo tam būtu nepieciešams atsevišķs bloga raksts. Varu pateikt to, ka tas bija ļoti iespaidīgi un vēljoprojam ik pa laikam prātā atceros foršos notikumus un iespaidīgos skatus. Bali sala nav tik liela, tāpēc sanāca redzēt gandrīz visu, ko bijām ieplānojuši - sanāca pasērfot, pasauļoties, ūdenskritumi, rīsu lauki, neskaitāmas paradīzes pludmales, ballītes, hipsteru bāri un kafejnīcas, garšīgi ēdieni, saulrieti utt. Un visam vēl klāt iespēja to visu izbraukāt ar rolleri, kas dod vēl papildus iespaidus. Vjetnama izcēlās ar skaistajiem skatiem, ielu kultūru, “streetfood”, vietējiem iedzīvotājiem, senajām kultūrām un “Halong bay” kalniem. Šeit tas viss bija daudz dabīgāk un “īstāk”- sajūta tiešām kā Āzijā.
Vai man gribās mājās?
Jā un nē… Nē, jo nejūtos, ka būtu visu šeit jau piedzīvojis un nav vēl apnicis ne ēdiens , ne cilvēki, ne darbs. Jā, jo Latvijā ir ģimene, draugi un draudzene. Arī Ziemassvētku laiks tuvujas un kaut arī ziemassvētku rotājumi šeit ir jau no novembra sākumā, ja ārā katru dienu ir saule un +30 grādi, ir grūti sajust to Ziemassvētku sajūtu. Šeti arī īpaši šos svētkus nesvin, jo ir diezgan maz kristiešu. Viņi vairāk šeit gaida ķīniešu jauno gadu.
(Ziemassvētku rotājumi manas mājas pagalmā :) )
Atvainojos, ka atkal sanāca diezgan gari. Ceru, ka tāpat jums bija interesanti lasīt un uzzināt kā man šeit iet :)
P.S. Ceļojiet draugi, kamēr esiet vēl jauni. Izmēģiniet padzīvot vai pastrādāt kādā citā valstī - tas ir katra eiro, slinkuma brīža un sekundes vērts. Piedzīvojiet jaunus iespaidus, emocijas un paveriet savu skatu punktu. Iepazīstiet citādus cilvēkus, kultūras un apstākļus. Piedzīvojiet to ar savām acīm un uz savas ādas.