Mans sapnis ir piepildījies: Ko es daru Singapūrā?
Noteikti daudzi esiet pamanījuši,
ka šobrīd atrodos tālajā Āzijas valstī, Singapūrā. Daudzi man jautā, ko es te
daru, kā es tur tiku, cik ilgi būšu utt., tāpēc izdomāju uzrakstīt, lai
pastāstītu par to vairāk.
Singapūra:
Vispirms par
to, kur es atrodos. Kas man likās interesanti, ka ļoti daudzi, kuriem stāstīju,
ka braukšu uz Singapūru, nemaz nezināja, kur tāda atrodas. Tad nu lūk, zemāk ir
karte, lai variet apmēram saprast.
Singapūra ir pilsētvalsts
Dienvidaustrumāzijā. Singapūras kopējā platība ir 722,5 km²(Latvijas platība ir
64 589 km²) un pēc 2018. gada datiem tajā dzīvo 5,638 miljoni iedzīvotāju(
Latvijā 1,9 miljoni).
Singapūra kopš 1960. gadu vidus
piedzīvoja strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuva par
vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts
izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas,
ražošanas un tūrisma centrs. Singapūrai augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības
līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības.
Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām.
Oficiāla darba valoda ir angļu valoda( viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos doties uz Singapūru), tāpēc visa komunikācija ar vietējiem ir ļoti vienkārša- pilnīgi visi māk angļu valodu. Laika zonas starpība ar Latviju ir 5 stundas uz priekšu, tāpēc komunikācija ar Latviju nav tik sarežģīta. Vidējā alga Singapūrā ir 4 500 EUR mēnesī, bezdarba līmenis ir 2%, "economic freedom" indeksā Singapūra atrodas 2.vietā pasaulē. IKP uz vienu iedzīvotāju Singapūrā ir 58 000 USD (Latvijā 17 000 USD).
Visu laiku
Singapūrā ir ļoti karsts, vidējā temperatūra ir 30-32 grādi, naktī nokrīt līdz
27 grādiem. Brīžiem karstums ir nepanesams un dienas vidū ārā īpaši neviens
negrib uzturēties ( man gan pagaidām tas netraucē un es pilnībā izbaudu karsto
laiku).
Lai arī zināju, ka Singapūra ir
ļoti sakopta, organizēta un kārtīga pilsēta, nebiju iedomājies, ko tādu…– saka,
ka tā nav salīdzināma ar citām Āzijas valstīm. Singapūrā, piemēram, ir
aizliegtas košļājamās gumijas. Uz visām lielākajām ielām ir novērošanas kameras
un par nomestiem atkritumiem ir bargs naudassods. Par ēšanu vai dzeršanu metro,
jāmaksā 400 EUR liels sods, par smēķēšanu neatļautā vietā 1000 EUR sods.
Par ielu šķērsošanu neatļautā vietā – sods. Ir tik daudz sodu un tik daudz
noteikumu, ka uz nedēļas beigām vairs jau nav arī nekāds pārsteigums, ka
pilsēta ir tik tīra. Lieki piebilst, ka
narkotiku lietošanā un izplatīšanā pieķerto sagaida reāls nāvessods… Dažu
pēdējo gadu laikā aizliegumu saraksts papildināts ar jauniem – sods paredzēts
par sabiedriskajā tualetē nenolaistu ūdeni, par mēģinājumu kaut kur ielīst bez
rindas utt.
Pilnīgi jebkurā dienas laikā un
pilnīgi jebkurā pilsētas daļā es jūtos drošība - gan par sevi, gan par
maku un telefonu. Kāds starpgadījums, zādzība vai uzmākšanās meitenēm šeit notiek ļoti,
ļoti reti.
To visu ir ļoti interesanti
piedzīvot un redzēt, bet es nezinu, cik ilgi es te gribētu dzīvot. Daudzi šeit satiktie
saka, ka pēc kāda laika varētu kļūt garlaicīgi… Grūti šobrīd par to spriest.
Kā
es te nokļuvu?:
Singapūrā esmu nevis, lai
nopelnītu naudu, bet, lai iegūtu jaunu pieredzi, papildinātu zināšanas,
paceļotu, iepazītu jaunu kultūru, piedzīvotu savu sapni padzīvot Āzijā, iegūtu
jaunus draugus, atmiņas un emocijas. Zināju, ka sākumā nebūs viegli, bet es to
redzu kā sava veida izkāpšanu no komforta zonas un es par to jūtos ļoti labi. Kamēr vēl esmu jauns, šādas iespējas ir jāizmanto. Singapūrā es atrodos caur
organizāciju “Erasmus for Young Entrepreneurs”. Ieraudzīju “Facebook” rakstu un
pieteicos. Tā ir organizācija, kas jaunajiem uzņēmējiem, vai tiem, kas plāno
uzsākt savu uzņēmējdarbību, dod iespēju doties uz kādu citu valsti, lai mācītos
no citu uzņēmēju pieredzes un ar savām zināšanām, pieredzi palīdzētu un
strādātu šajā uzņēmumā. Var izvēlēties doties uz jebkuru no Eiropas valstīm,
ASV, Izraēlu vai Singapūru. Izvēlējos Singapūru, jo man ļoti patīk Āzijas
kultūra, klimats, ēdiens un vienmēr esmu gribējis kādu laiku padzīvot Āzijā. Šī
organizācija apmaksā gan lidmašīnas biļetes, gan arī maksā algu par to, ka
strādā konkrētajā uzņēmumā. Mans līgums ir uz 3 mēnešiem (tas bija maksimālais
laiks). Ja interesē vairāk par šo programmu, droši rakstiet un pastāstīšu vairāk.
Kur es
strādāju?:
Principā izvēle starp uzņēmumiem
nebija liela un es sazinājos ar visiem uzņēmumiem, kas bija gatavi uzņemt
eiropiešus savā uzņēmumā. Strādāju es IT uzņēmumā, kas izstrādā mobilās spēles
un aplikācijas. Tā ir vietējā Singapūras kompānija ar aptuveni 40 darbiniekiem.
Es strādāju mārketinga un pārdošanas nodaļā. Uzsākot darba gaitas biju diezgan
izbrīnīts, jo mārketinga zināšanas viņiem ir diezgan zemā līmenī, tāpēc iet man
interesanti, jo darba ir diezgan daudz un sanāk pamācīt arī viņus. Pirmajā
nedēļā jau paspēju sevi pierādīt, jo uzdoto uzdevumu, kas bija plānots nedēļas
laikā, izpildīju pāris stundu laikā. Katru rītu 2 stundas tiekos ar uzņēmuma
vadītāju, lai uzdotu savus interesējošos jautājumus, lai pārrunātu manus
uzdevumus un padarīto un lai pārrunātu manas idejas un redzējumu uzņēmuma mārketingam
un attīstībai. Gan vadītājs (mans mentors), gan kolēģi ir ļoti draudzīgi un
atsaucīgi un ir patīkami šeit strādāt. Otra patīkamā lieta ir uzņēmuma
atrašanās vieta- birojs atrodas debesskrāpja 20 stāvā un lielisku skatu uz
pilsētu( it kā sīkums, bet dod papildus motivāciju un patīkamas sajūtas
strādājot).
Dzīvošana:
Ar dzīves vietas atrašanu gāja ļoti grūti. Īres cenas šeit ir kosmiskas. Centrā par istabu zem 2000 EUR ir ļoti grūti kaut ko atrast. Pēc ilgas meklēšanas un vairākām sarunām, beidzot atradu sakarīgu istabu, par Singapūrai sakarīgām cenām- es maksāju mēnesī 650 EUR par ļoti mazu istabu (tiešām ļoti mazu) dzīvoklī, kur dzīvo vēl 5 cilvēki. Lielais pluss ir tāds, ka kompleksā, kurā dzīvoju, ir 6 āra baseini (izbaudu šo ekstru, cik vien bieži iespējams) , pirtis, džakuzi, trenažieru zāle un milzīgs lielveikals ar vairāk kā 100 dažādu valstu virtuvēm. Līdz darbam man ir jābrauc aptuveni 40 minūtes ar metro.
Dzīvokļa īpašnieks/īpašniece ir ļoti laipna un sagaidīja mani
lidostā un nogādāja uz dzīvokli. Ieliku slīpsvītru iepriekšējā teikumā, jo
gadījās neliels “feils” no manas puses. Pirms atbraukšanas vairāk kā mēnesi uzturēju
kontaktu ar dzīvokļa īpašnieku, lai uzzinātu visu nepieciešamo - kad ierados
lidostā, mani sagaidīja sieviete ar lapiņu un manu vārdu- nodomāju, ka
īpašnieks ir nosūtījis man pakaļ kādu citu. Braucot mašīnā es viņai prasu, kur
ir vīrietis, ar ko es visu laiku komunicēju, viņa man saka, ka tā bija viņa. Ups,
izrādās, es visu šo laiku biju runājis un kontaktējies ar “īpašnieci”. 😊
Dzīvoju kopā ar indieti, diviem
malaiziešiem, meiteni no Somija un vīrieti no Šrilankas. Ir jautri- katrs ir ar
kaut ko īpašs un ļoti interesanti ar katru iepazīties tuvāk un uzzināt vairāk
par viņu kultūru-piemēram, kad indietis gatavo, uz virtuvi labāk kādu laiku neiet. Ja tavā dzīvoklī dzīvo kāds no Malaizijas, tad to tu uzzināsi tikai pēc pāris dienām, jo no istabas ārā viņi nenāk vispār. Kad Šrilankietis dodas uz naktsklubu, tad viņa deju soļiem neviens nestāv klāt.
Pirmajam rakstam ar šo pietiks,
bet noteikti būs vēl. Nākamajā rakstā pastāstīšu vairāk par maniem piedzīvojumiem- kā man te
iet, ko esmu paspējis jau izdarīt, piedzīvot, redzēt un apmeklēt. Pastāstīšu arī kā man gāja
basketbolā ar vietējiem un kā gāja naktsdzīvē( būs jautri 😊).
Līdz tam, variet sekot man instagram, kur lieku bildes un storijus-https://www.instagram.com/andrisberziins/