TikTok kā ziņu avots – netici visam un pārbaudi informāciju!
Šo rakstu biju plānojis uzrakstīt jau sen – arvien biežāk un biežāk no draugiem un paziņām sarunu laikā dzirdēju argumentus, frāzes un sazvērestību teorijas, kas ņemtas no TikTok – bez jebkādiem avotiem un pierādījumiem - pārsvarā viltus ziņas. Pēdējais salmiņš bija divas sarunas vienā nedēļas nogalē, kur viens draugs sāka stāstīt, ka redzēja video Tiktok, kur minēts, ka ASV Valsts kasi un Pasaules banku kontrolē Rokfelleri, un citā, ka Latvijai drīz draud bankrots, tāpēc jāņem laukā nauda no bankas. Pats arī izmantoju Tiktok un arvien biežāk redzu viltus ziņas par karu Ukrainā, Covid, vēlēšanām, video par Baidenu, Zelenski vai citu politiķi, kurš ir samontēts ar viltotiem audio ierakstiem un tekstiem.
Nesen tika veikts pētījums, kur parādīts, kad TikTok lietotājs lietotnē meklē informāciju par populārākajiem jaunumiem, sākot no Covid-19 vakcīnām un beidzot ar karu Ukrainā, gandrīz 20% videoklipu, kas tiek rādīti kā meklēšanas rezultāti, satur dezinformāciju un uzskatāmas par viltus ziņām.
Pašai aplikācijai jau nav nekādas vainas - problēma rodas brīdī, kad mēs to vairs nemākam patērēt. Sociālie mediji ir un paliks daļa no mūsu visu ikdienas, taču tikai izglītojoties un lietojot tos atbildīgi mēs tur varam radīt pozitīvu vidi un pievienoto vērtību. Pats izmantoju Tiktok, jo vienmēr var kārtīgi izsmieties, uzzināt par daudz interesantām tēmām, uzzināt jaunas receptes, jaunas restorānu vietas, sporta jaunumus, jaunus produktus, akcijas no uzņēmumiem utt. Arī ziņas var iegūt šajā aplikācija, tikai ir jāiemācās atlasīt un pārbaudīt, kas ir patiesība un kas ir viltus informācija un ar mums tiek manipulēts.
“Prāts dažkārt ir pārāk slinks, lai filtrētu informāciju, un tieši tādos brīžos mūs sasniedz dezinformācija,”. “Ir grūti izfiltrēt, kas ir ticams un kas ne.”
Aplikācija veidota tā, ka pat grūti saprast, kad attiecīgais video tapis un ielādēts tīmeklī – bieži vien vecs un sens video tiek pasniegts kā šodienas materiāls. Bieži tiek izgriezti kaut kādi fragmenti no pilnā video, kas nesniedz kopējo ainu un rada maldinošu informāciju. Tieši “Tik Tok” ir vietne, kur parādās arī tā sauktie deep-fake attēli, video vai audio ieraksti - tajos redzamie cilvēki un runātais ir datoru radīti, kas izskatās un izklausās tā, it kā tie varētu būt patiesība. Dažreiz viltotie cilvēki ir īsti, bet viņu tēli un balsis tiek mainītas, lai veiktu un teiktu lietas, ko īstais cilvēks nav darījis. Piemēram, kādā no šādiem viltus video Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ielikti mutē vārdi, ko viņš tādā kontekstā nekad nav teicis. Viltotājus nodeva vien tas, ka video prezidentam bija nedabiska mīmika. Taču tas nu ir fakts, ka tehnoloģiju attīstība dod aizvien jaunas iespējas arī ziņu viltotājiem un daudzi cilvēki notic šādām lietām.
Šādi viltus video un ziņas bieži tiek veidoti ar mērķi nomelnot kādu vai radīt pārliecību cilvēkos par kādu tēmu - piemēram, pirms Saeimas vēlēšanām radīt iespaidu, ka Latvijā viss ir slikti, visi brauc prom, valdība pie visa ir vainīga, meži tiek izcirsti utt. Citā gadījumā mērķis, piemēram, ir nomelnot Zelenski vai ASV, lai attaisnotu Krievijas iebrukumu un uzsākto karu.
Ļoti svarīgi ir pārbaudīt, kas šo informāciju publicē un dalās ar to. Ir pilns ar anonīmiem un "fake" kontiem, kas uzreiz jau rada aizdomas par informācijas patiesumu. Vajadzētu pārbaudīt, vai informāciju publicē uzticams un oficiāls medijs vai vienkārši kāda nezināma persona, kas sevi dēvē par kādas jomas ekspertu.
Esi uzmanīgs un pirms uztver informāciju par patiesu un dalies ar citiem, pārbaudi to. Ja informācija liekas šaubīga vai neesi pārliecināts– pārbaudi avotus, pārbaudi, kas to informāciju ir publicējis, pārbaudi oficiālos ziņu portālus, pārbaudi valsts iestāžu publiskoto informāciju, apskati rebaltica.lv, kur viņi bieži pārbauda dāžadus faktus, kas izplatījušies sociālajos tīklos. Lietosim sociālos tīklus, jo tie ir forši, bet lietosim tos atbildīgi 😊
INFLĀCIJA UN IEKRĀJUMI – KAS ŠOBRĪD NOTIEK UN KO MAN DARĪT?

Noteikti ziņu virsrakstos esi lasījis vai manījis par to, ka šobrīd gan visā pasaulē, gan arī Latvijā ir ļoti augsta inflācija. Pieaug cenas pilnīgi visam – elektrībai, gāzei, pārtikai, benzīnam, mašīnām utt. Ziema nesolās būt diez ko iepriecinoša un tāpēc izdomāju uzrakstīt nelielu situācijas aprakstu un parādīt skaitļus un statistiku, lai palīdzētu tev labāk sagatavoties nezināmajam.
Neuztver šo rakstu kā padomu vai ietiekumu, jo neesmu eksperts, bet vienkārši parādu, ko par šo visu saka dati un skaitļi. Cerams, ka būs noderīgi.
INFLĀCIJA
Par inflāciju pēdējā laika jūs noteikti esat dzirdējuši diezgan regulāri un noteikti vēl dzirdēsiet ļoti daudz.
Vienā teikumā - Inflācija ir %, par kādu preču cenas pieaug, salīdzinot ar to pašu periodu pirms 12 mēnešiem.
Pēdējo divu gadu laikā, kad pasaulē bija pandēmija, liela daļa valstu īstenoja dažādus atbalsta pasākumus, mazinot negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Pandēmija beidzās, un cilvēki sāka atgriezties normālajā dzīvē un sāka terēt naudu, kas netika iztērēta pandēmijas laikā. Un pandēmijas laikā nestrādāja daudzi uzņēmumi, ražotāji, līdz ar to tad, kad ierobežojumi beidzās, radās preču deficīts, kas arī veicināja inflāciju. Šogad, kad likās, ka būs vērojama ekonomikas atveseļošanās, saskaramies ar kara situāciju un sankcijām, kas, nenoliedzami, veicina vēl straujāku inflācijas augšupeju, kā arī vispārēju nenoteiktību.
Pēdējais inflācijas rādītājs aprīlī bija 13%. Cilvēku valodā runājot, tas nozīmē, ka mēs esam zaudējuši aptuveni 13% no savas pirktspējas un mēs šos 13% varam atņemt no mūsu ienākumiem. Piemēram, ja tava alga ir bijusi 1000 EUR, tad tava reālā pirktspēja šogad ir tikai 870 EUR, salīdzinot ar 1000 EUR pirms gada. 130 EUR tiek vienkārši atņemti jeb pazūd. Tev iztrūkst 130 EUR par ko uzturēt sevi, maksāt par īri, pirkt pārtiku, iziet uz kādu pasākumu, aizbraukt ceļojumā un veikt visus pārējos maksājumus. Un tas ir vēl salīdzinoši pozitīvs scenārijs, jo benzīna cenas ir pieaugušas par vairāk kā 50%, pārtika arī pieaugusi par vairāk kā 13% un ziemā vienistabas dzīvoklim apkures cenas solās būt ap 200-250 EUR mēnesī.
Šeit ir viens piemērs ar konkrētiem skaitļiem:
Šo grafiku sagatavoja Roberts Lasovskis: https://robertslaso.substack.com/
Ja tev ir iekrājumi skaidrā naudā vai bankā, tad arī tie ir zaudējuši savu vērtību par 13%. Piemēram, ja tev pirms gada bankā iekrājumos bija 5000 EUR, tad šobrīd tavu iekrājumu vērtība ir vairs tikai 4350 EUR, jeb par 650 EUR mazāk.
Visdrīzāk tev dzīvē viss ir kārtībā un tu šīs izmaiņas neesi vēl pamanījis vai sajutis. Tas ir pilnīgi normāli, jo ikdienā šādas lietas un izmaiņas ir grūti sajust vai pamanīt(un vēl ņemot vērā, ka šī lielā inflācija ir parādījusies salīdzinoši nesen). Bet tas, ko vēlos ar šo visu pateikt un parādīt ir, ka tam ir nepieciešams pievērst uzmanību, par to ir jādomā un nedaudz arī jāsāk domāt, kā šo risināt, lai tavi ienākumi un iekrājumi pēc diviem gadiem nebūtu pilnībā zaudējuši savu vērtību.
Lai risinātu lielo inflāciju un cenu pieaugumu, Eiropas Centrālā banka ir gatava rīkoties. Jau jūlijā un septembrī Eiropas Centrālā banka plāno palielināt procentu likmi par 0,25% un pie tā noteikti neapstāsies. Šīs ir likmes, par kurām bankas viena otrai aizdod līdzekļus, un tās parasti sauc par Euribor. Tas ir viens no veidiem, kā samazināt cenu pieaugumu jeb inflāciju. Loģika ir diezgan vienkārša - jo augstākas ir šīs aizņēmumu likmes, jo mazāka iespēja, ka cilvēki aizņemsies papildu naudu un tērēs to. Mazāk naudas ekonomikā—> palielināta konkurence starp uzņēmumiem, kas pārdod preces —> lētākas preces vai vismaz ne dārgākas —> lēnām atgriezties normālā stāvoklī.
Bet, ja tev ir paņemti kādi kredīti bankā, šīs Euribor likmes pieaugums nozīmē, ka arī tavs kredīts kļūs dārgāks un būs vairāk jāmaksā bankai procentos. Tātad, Centrālās bankas centīsies mazināt cenu pieaugumu un inflāciju ar likmju palielināšanu, bet tā sekas savā makā sajutīs ikviens, kuram ir kāds kredīts bankā. Ja tu saki, ka tev nav kredīta, tad tu to sajūtīsi īres maksā, jo dzīvokļa īpašniekam kredīts būs kļuvis dārgāks.
TAD KAS NOTIEK AR MŪSU NAUDU?
Tas, kas notiek ar mūsu naudu, patiesībā ir diezgan skumji - ar diviem negatīviem aspektiem vienlaikus: (1) mūsu nauda paliek mazāk vērta, (2) mūsu saistības kļūst dārgākas.
Iespējams, ka visas šīs izmaiņas tavā dzīvē neko neietekmēs. Ļoti iespējams, ka varēsi turpināt dzīvot tādu pašu dzīves veidu kā līdz šim. Bet mēs nevaram zināt, cik ilgi šis viss turpināsies un cik ātri izdosies inflāciju apturēt vai ierobežot. Cerams, ka tas nebūs ilgāk par 1-2 gadiem, bet pie šī brīza notikumiem pasaulē, neko nevar zināt un paredzēt. Un tas ir pie nosacījuma, ka tava darba vieta ir droša, tev neradīsies kādi negaidīti blakus tēŗiņi vai neparedzētas investīcijas. Un tikmēr globālajā ekonomikā bremzēšanās pazīmes kļūst arvien vairāk, un ietekmi no ekonomisko attiecību pārtraukšanas ar Krieviju, visticamāk, vairāk sāksim just gada otrajā pusē. Arī inflācijas pilno ietekmi izjutīsim tikai gada otrajā pusē, kad sāksim saņemt apkures rēķinus.
Grafikā, kas atspoguļots augstāk, ir minēti 2000 EUR ienākumi mēnesī. Ar šādiem ienākumiem varbūt arī lielu skādi šīs izmaiņas neradīs. Bet iesaku veikt tādu pašu aprēķinu, ja tavi ienākumi, piemēram, ir 1000 EUR mēnesī un tavi iekrājumi ir 1000 EUR. Tad jau šīs izmaiņas tavu budżetu skars diezgan nopietni.
KO DARĪT TĀLĀK?
Ko mēs katrs varam darīt šajā situācijā? Esi gatavs ļaunākajam cenārijam. Noteikti iesaku pārskatīt savus tēriņus un izdevumus. Padomāt, vai nav kādas iespējas atteikties no kādiem nesvarīgiem pirkumiem un izdevumiem. Padomāt, kur mēs savā ikdienā varam ietaupīt. Padomāt, kā mēs varam samazināt izdevumus ilgtermiņā – piemēram, varbūt nomainīt mājās spuldzītes uz ekonomiskākām, darbināt veļas mašīnu naktīs vai biežāk izmantot velosipēdu un sabiedrisko transportu. Šīs ir tikai dažas no idejām un tu pats noteikti labāk pārzini savus izdevumus un dzīvesveidu un vari atrast veidu kā ietaupīt. Izskatās, ka ziemā izmaksas palielināsies vēl straujāk un to sajutīs pilnīgi visi. Jābūt tam gatavam.
Tas ir par to, kur mēs varam ietaupīt. Otra daļa ir par to, ko mēs varam darīt ar lieko naudu jeb mūsu iekrājumiem, lai tā nezaudētu savu vērtību. Latvijā uzkrājumu problēmas nav. Latvijā uzkrājumu apjoms pēdējos gados ir pieaudzis ārkārtīgi strauji. Trīs gados šie uzkrājumi Latvijā ir pieauguši aptuveni par četriem miljardiem eiro, no kuriem 2,7 miljardi eiro ir mājsaimniecību uzkrājumi. Tas nozīmē, ka cilvēki uzkrāj, kas ir ļoti labi. Cita lieta ir tā, ka lielākoties tas tiek uzkrāts bankās(naudas veidā) un tā netiek investēta - līdz ar to zaudē savu vērtību. Un šobrīd tā zaudē savu vērtību diezgan strauji.
Bet par šo mēģināšu uzrakstīt citā rakstā, lai šis raksts nekļūtu pārāk garšs un garlaicīgs 😊
Atsauces:
- Roberts Lasovskis: https://robertslaso.substack.com/
- https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/eksperti-latvijas-ekonomiku-un-iedzivotajus-gaida-izaicinosi-laiki.d?id=54407450&fbclid=IwAR0Az1XHSmJI9gRUGY_yo2Dzm82INkdeUQibDnWgH6szgyW-dqBN5NpuZBs
- www.investorupasaule.lv
Kā izlasīt 20+ grāmatas gada laikā? Draugi, lasiet!
Sākšu ar slavenā investora un amerikāņa miljardiera citātu:
"The best investment you can make is in yourself"
-Warren Buffett
Gadā es izlasu vairāk kā 20 grāmatas un katru dienu
tam veltu vismaz vienu stundu. Lai līdz tam nokļūtu, pagāja 10 gadi, kuros
bieži izlasīju tikai pāris grāmatas gadā. Bija ilgas pauzes (vairāki mēneši),
kad vispār netika lasīts, bieži nebija motivācija, bieži likās, ka nav tam
laika, un tas viss notika haotiski un
nekonkrēti.
Ņemot vērā šī brīža ārkārtas
situāciju valstī, kad daudz kas ir slēgts un
daudz kas nenotiek, ik vienam no mums ir
lieliska iespēja pavadīt šo laiku lietderīgi un vairāk laika veltīt tieši
grāmatu lasīšanai. Esmu sagatavojis 5 padomus, kas varētu palīdzēt uzsākt
grāmatu lasīšanu, un citiem varbūt palīdzēs izlasīt vairāk.
5 padomi kā izlasīt 20+ grāmatas gada laikā
Ieplāno konkrētus brīžus
Es lasīšanai veltu apmēram, 60 minūtes dienā (30 minūtes no rīta un 30 minūtes pirms gulētiešanas) un kādas 2-4 stundas nedēļas nogalēs. Atrodi un ieplāno savā ikdienā konkrētus brīžus un laiku, kad veltīsi grāmatu lasīšanai, piemēram, pēc brokastīm, vai pirms gulētiešanas, un ievēro to. Vorens Bafets neizlaiž nevienu lasīšanas brīdi un, kaut vai ierodas mājās no vakariņām pēc pusnakts, tāpat velta 30 minūtes grāmatai.
Fakts: 85% miljonāru lasa
vismaz divas grāmatas mēnesī.
Lasi tikai to, kas liekas
interesants un noderīgs
Lasu un izvēlos tikai tādas
grāmatas, kas man liekas pašam interesanti un noderīgi, tāpēc lasīšana iet
daudz raitāk, jo ir liels azarts un interese izlasīt līdz galam. Ir, protams, bijuši gadījumi, kad sāku lasīt,
bet grāmata īpaši neuzrunā. Tādos gadījumos es nekautrējos grāmatu likt malā un ņemu nākamo. Es ļoti labi saprotu cilvēkus, kas
gandrīz vispār nelasa grāmatas, jo
lasīšanas prieku sabojāja skolā uzdotā obligātā literatūra.
Piemērs no dzīves: Pirms pāris gadiem sarunā ar draugu
noskaidroju, ka viņš kopš skolas beigšanas nav izlasījis nevienu grāmatu, jo
riebās visas grāmatas, kas bija jālasa literatūras stundās. Protams, pastāstīju
viņam, ka grāmatas ir ļoti daudz un ļoti dažādas un katrs sev var izvēlēties
tēmas un grāmatas, kas pašam interesē un liekas noderīgas. Zināju, ka viņu ļoti
aizrauj futbols un viss par un ap futbolu, tāpēc ieteicu viņam izlasīt slavenā
futbolista Deivida Bekhema autobiogrāfiju. Grāmata viņam ļoti patika un
aizrāva - tika ieteiktas nākamās grāmatas un šobrīd viņš jau regulāri lasa
grāmatas par tēmām, kas viņu interesē.
Izpēti katru grāmatu
Pirms grāmatas iegādes kārtīgi
izpēti un uzzini par tēmu un grāmatas autoru, lai pārliecinātos, ka tas tiešam
būs interesanti un noderīgi. Es ļoti daudz ņemu vērā citu cilvēku viedokli, kas
man iesaka, aizdod un rekomendē konkrētas grāmatas. Arī mani brāļi ir lieli
lasītāji, tāpēc vienmēr iesakām un aizdodam viens otram labas grāmatas.
Internetā var atrast gan plašākus aprakstus, gan citu lasītāju komentārus par
jebkuru grāmatu.
Internetā tiek publicēti ļoti
daudz dažādi topi ar labākajām grāmatām, ar “noteikti jāizlasa” grāmatām, ar
slavenu cilvēku ieteikumiem utt.
Noliec grāmatu redzamā vietā
Jo biežāk redzēsi grāmatu, kuru
lasi, jo lielāka iespēja, ka atcerēsies un sāksi to lasīt. Noliec to tādā
vietā, kur noteikti pamanīsi, jo tas kalpos kā lielisks atgādinājums par savu
jauno apņemšanos. Man tā stāv pie gultas, jo grāmatu lasu pirms gulētiešanas un
no rītiem. Nenoliec grāmatu atvilktnē vai skapī, kur to neredzēsi.
Mainies un apspried izlasīto
Labs veids kā motivēt sevi lasīt
vairāk, ir lasīt vairākiem cilvēkiem vienu un to pašu grāmatu. Tas motivēs
neiekavēt un izlasīt grāmatu laicīgi, lai varētu kopīgi izrunāt un apspriest
izlasīto. Mani ļoti labi motivē tās reizes, kad grāmatu esmu no kāda aizņēmies,
jo tad gribās laicīgi grāmatu atdot īpašniekam un parunāt par izlasīto.
Argumenti grāmatu nelasīšanai
Laika trūkums
Katrs no mums var
atrast 30 minūtes dienā, ko veltīt grāmatu lasīšanai (tas ir labs sākums). Tās
var būt 30 minūtes no rīta, pieceļoties nedaudz agrāk. Tās var būt 30 minūtes
pirms gulētiešanas, kad tiek nolikts telefons un tā vietā paņemta grāmata. Mūsdienās pat nevajag pašu grāmatu, jo visas grāmatas
var klausīties audio veidā, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu
vai braucot mašīnā, vai vienkārši ejot pa ielu. Otrs risinājums ir Kindle, kur
grāmatas tiek pirktas un lasītas elektroniskā veidā, un ko ir ļoti viegli
paņemt līdzi, ielikt somā un lasīt brīvajos brīžos. Mēs katrs atrodam vidēji
2-4 stundas dienā, ko veltīt sociālajiem tīkliem, tad 30 minūtes grāmatai
nevajadzētu sagādāt problēmas.
Izmaksas
Arī izmaksas nevar būt arguments grāmatu nelasīšanai, jo tās
var aizņemties no draugiem, bezmaksas paņemt tuvākajā bibliotēkā un meklēt
grāmatas par labām cenām ss.lv un citos sludinājumu portālos. Daudzas grāmatas
ir iespējams atrast internetā audio vai teksta veidā bezmaksas (legāli un
oficiāli). Ļoti laba investīcija ir “Kindle” iegāde, kas maksā ap 100 dolāriem
un tālāk grāmatas var pirkt par daudz labākām un lētākām cenām.
Noslēgumā
Pajautāsiet jebkuram izglītotam
un inteliģentam cilvēkam vai jebkuram veiksmīgam miljonāram, un viņš jums
ieteiks lasīt grāmatas. Viņi visi lasa grāmatas, jo, pirmkārt, grāmatas dod
jaunas un noderīgas zināšanas un, otrkārt,
grāmatu lasīšana nodarbina smadzenes, asina prātu, paplašina redzes
loku, paplašina vārdu krājumu, uzlabo
valodas zināšanas, nomierina prātu un samazina stresu, uzlabo atmiņu un
koncentrēšanās spējas, uzlabo iztēli un radošo domāšanu un galvenais attīsta
tavu domāšanu un prātu.
Atrodiet iesākumam vismaz tās 30
minūtes dienā (var to darīt arī neiztērējot ne centa), lai lasītu grāmatas, un
apsolu, ka to nenožēlosiet. Grāmatas ir foršas, jaunas zināšanas ir foršas un
lasīšana ir forša. 😊
Biedējošie kvadrātiņi, kas mainījuši daudzu cilvēku uzskatus par dzīvi un laiku
Sākšu ar to, ka šis nav manis izdomāts temats vai atklāsme. Vienu dienu uzgāju autoru Tim Urban un viņa blogu(pēc "4- hour work week autora Tim Ferris ieteikuma).. Viņa raksti lika man aizdomāties par to, kā mēs skatāmies uz savu dzīvi un atvēlēto laiku.
Tas, ko izdarīju es - saliku vairākus
šī autora rakstus vienā rakstā, jo tā vieglāk izprast domu, un iztulkoju uz
latviešu valodu, lai to varētu izlasīt pēc iespējas lielāka auditorija Latvijā.
Vizuāls cilvēka dzīves ilgums pa gadiem (ļoti
optimistiski pieņemot, ka cilvēks nodzīvo līdz 90 gadiem):
Vizuāls cilvēka dzīves ilgums pa mēnešiem:
Un pa nedēļām:
Nedēļu tabula izskatās diezgan pilna -sajūta, it kā mūsu
dzīve būtu veidota no bezgalīga skaita nedēļu. Taču te nu viņas ir - pilnīgi
saskaitāmas - katrs no šiem punktiem ir tikai viena nedēļa no tavas dzīves. Un pat
veiksmīgam cilvēkam, kam izdodas nodzīvot līdz 90 gadu vecumam, nebūs nekādu problēmu
visas savas dzīves nedēļas ietilpināt uz vienas A4 lapas.
Tāpat kā dzīvi var iedalīt nedēļās, varam uz savu dzīvi
paskatīties un izmērīt to konkrētās aktivitātēs vai notikumos. Autors(Tim Urban) izmanto
sevi kā piemēru:
Tēmas autoram ir 34 gadi, tāpēc būsim ļoti optimistiski un
teiksim, ka viņš nodzīvos līdz 90 gadu vecumam. Ja tā, tad viņam atlicis
piedzīvot nedaudz mazāk par 60 ziemas sezonām:
Un, apmēram, 60 “Superbowls” finālus:
Autors izmanto iespēju peldēties jūrā reizi gadā (kaut arī
dzīvo 30 minūšu braucienā), tāpēc, lai cik dīvaini tas neliktos, jūrā viņš
droši vien peldēsies vēl tikai 60 reizes:
Autors izlasa apmēram 5 grāmatas gadā, tāpēc, lai gan ir
sajūta, ka nākotnē izlasīsi nebeidzami daudz grāmatu, tev patiesībā ir
jāizvēlas tikai 300 no visām pasaules grāmatām:
Taču šie augstāk minētie piemēri noteikti nav galvenie, par ko mums vajadzētu ikdienā uztraukties- cik daudz ir jau piedzīvots, vai cik daudz ir palicis. Vairums lietu mūsu dzīvē, līdzīgi tām, kas tika minētas piemēros, notiek ar līdzīgu biežumu
katra mūža laikā. Ja esi nodzīvojis aptuveni trešdaļu no sava mūža, tad esi arī
piedzīvojis trešdaļu aktivitāšu vai notikumu.
Attiecības ar cilvēkiem:
Piemērs no autora(Tim Urban) dzīves:
“Iedomājos par saviem vecākiem, kuriem ir jau vairāk nekā 60
gadu. Pirmos 18 savus dzīves gadus 90% no dienām pavadīju kopā ar saviem
vecākiem. Taču, kopš studiju uzsākšanas un dzīvošanas patstāvīgi, droši vien
esmu redzējis viņus vidēji tikai piecas reizes gadā, vidēji divas dienas katru
reizi - 10 dienas gadā. Apmēram 3% no dienām, ko ar viņiem pavadīju bērnības
gados.
Tā kā viņiem ir vairāk nekā 60 gadu, turpināsim būt
optimistiski un teiksim, ka būšu viens no tiem neticami laimīgajiem cilvēkiem,
kura abi vecāki ir dzīvi arī tad, kad viņš pats sasniedz 60 gadu vecumu. Tas
mums dotu vēl apmēram 30 gadus, ko pavadīt kopā. Ja manas aprēķinātās 10 dienas
paliek nemainīgas, tad atlikušas vien 300 dienas, ko pavadīt ar vecākiem. Tas
ir mazāk laika, nekā pavadīju ar viņiem jebkurā no saviem 18 bērnības gadiem.
Ja saskaitu dienas, ko vēl pavadīšu ar vecākiem, pieņemot,
ka man ļoti paveicas, tas kļūst skaidri redzams”:
Šo pašu piemēru var attiecināt arī uz taviem brāļiem, māsām
un draugiem.
Ko tev dod šī informācija?
Noliekot pie malas cerību par to, ka tehnoloģiju attīstības progress ļaus mums dzīvot līdz 700 gadu vecumam, ir lietas par kurām ir vērts padomāt:
1) Dzīvošana vietā, kas neatrodas pārāk tālu no taviem vecākiem, brāļiem/māsām, draugiem un svarīgiem cilvēkiem;
2) Izvēlēties savas prioritātes. Tavs satikšanās un kopā pavadītais laiks ar jebkuru cilvēku lielā mērā atkarīgs, kur šis cilvēks atrodas tavā prioritāšu sarakstā. Pārliecinies, ka šo sarakstu veido tu pats, nevis slinkums un nelietderīgi pavadīts laiks.
3) Kopā pavadītajam laikam ir nozīme. Paturiet šo faktu
prātā, kad esat kopā ar viņiem, un izturaties pret šo laiku kā pret ļoti lielu
vērtību.
Turpinājums:
Vairums cilvēku guļ aptuveni septiņas vai astoņas stundas
dienā. Tas nozīmē, ka katru dienu nomodā tiek pavadītas 16 vai 17 stundas vai
apmēram 1000 minūtes.
Sadalīsim šīs 1000 minūtes pa 100 - 10 minūšu blokiem (bildē
piemērs). Tas ir laiks, ko jūs varat izmantot katru dienu.
Dienas laikā uz katru bloku jūs pavadāt 10 savas dzīves
minūtes, līdz jums šīs iedaļas beidzās un ir laiks doties gulēt.
Dažreiz ir labi apstāties un padomāt, kā mēs katrs izmantojam šos 100 blokus, kas mums pieejami
katru dienu. Cik no tiem tiek izmantoti, lai uzlabotu jūsu nākotni, un cik no
tām, izbaudot dzīves notikumus? Cik no tām tiek pavadītas kopā ar citiem
cilvēkiem un cik daudz ir laikam, ko pavadāt pats ar sevi? Cik tiek izmantotas,
lai kaut ko radītu, un cik, lai kaut ko patērētu? Cik no iedaļām ir vērstas uz
jūsu ķermeņa attīstību, cik uz prāta un cik uz neko konkrētu?
Domājot par savām dienām un to, kā mēs tās izmantojam,
svarīgi ir saprast divus veidus, kā šos 10 minūšu blokus izmantot:
1) Izbaudot šos blokus;
2) Izmantot šos blokus, lai nākotnes bloki vai citu cilvēku
bloki būtu patīkamāki.
Mums visiem ir bijušas dienas, kurās neko neizdarām. Kad piedzīvojam vairākas šādas dienas pēc kārtas, kļūstam nomākti, neapmierināti, bezcerīgi. No šādām dienām nevar izbēgt, un dažreiz tās ir svarīgas - bieži vien tieši ļoti sliktas dienas, kurās neko neizdarām ir tās, kas noved mūs pie jaunām atklāsmēm - taču galvenais mērķis ir minimizēt šādu dienu skaitu.
TĀPĒC – esam ļoti uzmanīgi
ar savu prioritāšu izvērtēšanu. Domājam līdzi katrai stundai, dienai un
nedēļai – kā tās tiek pavadītas un ar ko tās tiek pavadītas. Visiem mums ir
iespēja kontrolēt un vadīt šo laiku, un izmantosim to rūpīgi.
Kā man iet un kas jauns Singapūrā?
Biju jau izdomājis vairs nerakstīt, lai ir ko stāstīt, kad būšu atpakaļ Latvijā. Bet tā kā vairāki cilvēki ir prasījuši, lai uzrakstu kaut ko - tad nu, pacentos…:)
Latvijas valsts svētki
Šogad valsts svētkus sanāca svinēt ārpus Latvijas. Teikšu godīgi, biji pilnīgi nulle svētku sajūta - visu dienu biju darbā un vienīgais, kas atgādināja par svētkiem bija storiji un bildes no “instagram”.
Latvieši Singapūrā
Izrādās, ka šobrīd oficiāli Singapūrā atrodās 32 latvieši. Viens no viņiem šeit dzīvo jau 11 gadus, ir izveidojis ģimeni un organizē latviešu satikšanās pasākumus. Tad nu saņēmu ielugumu uz vakariņām, kur sanāca satikties ar vēl 10 citiem latviešiem. Bija ļoti interesanti uzzināt katra stāstu par nokļūšanu un dzīvi Singapūrā. Viens strādā "Goldman Sachs" bankā, kāds modes jomā, kāds lielā Startup uzņēmumā. Visvairāk man interesēja viņu domas un redzējums par dzīvi šeit kā pilsonim un Singapūras ekonomiku/politiku. Latviešu stāstītais man pavēra nedaudz citu skatu punktu, jo ir starpība, vai esi šeit pāris mēnešus, vai dzīvo jau vairākus gadus.
(Latvieši Singapūrā)
Singapūras ekonomika un politika
No latviešiem un daudziem vietējiem esmu sapratis, ka ne visi līdz galam novērtē dzīvi Singapūrā. Varētu pat teikt, ka ir jau nedaudz izlutināti un domā, ka zāle gan jau citur ir zaļāka. Viņi grib līdzināties rietumu pasaulei, bet nesaprot, ka viņi sen jau ir priekšā pārējai pasaulei un citas valstis grib līdzināties un ņemt piemēru tieši no viņiem. Viņi nezina, ka mums skolās māca par Singapūras veiksmes stāstu un valdības mēģina atdarināt Singapūras pieņemots lēmumus.
Visi protams saprot, cik lielu darbu paveica slavenais Singapūras premjerministrs, kurš 40 gadu laikā Singapūru no maza zvejnieku ciematiņa pārvērta par vienu no attīstītākajām valstīm pasaulē. Šobrīd Singapūru vada viņa dēls un arī tas turpina sava tēva iesākto. Bet kopumā cilvēki šeit jūtās droši. Droši, lai veidotu biznesu, ģimeni un karjeru- viņi saprot, ka šeit iegūs labāko izglītību un medicīnu. Uzzināju arī, ka viņiem ir ļoti interesanta sociālo iemaksu sistēma. Viņi no katras algas maksā valstij ienākuma nodokli, kas nonāk īpašā fondā un viņi jebkurā brīdi šo iemaksāto naudu var dabūt, lai nopirktu sev dzīvokli vai apmaksātu medicīnas pakalpojumus.
Interesanti, ka lielākā daļa uzņēmumu vadītāju un menedžēru šeit ir ārzemnieki. Tas tāpēc, ka singapūriešiem trūkst līderu īpašības un prasmes, kas viņus padara vairāk par darītājeim un uzdevumu izpildītājiem. Tāpēc valstij ir nepieciešams domāt par ārzemnieku pieplūdi.
Pa darbu…
Kamēr es forši atpūtos un sauļojos, mans boss ‘smagi” strādāja un atrada divus jaunus klientus :) Ieguvums arī man, jo abu šo jauno klientu projektu vadība tika uzticēta tieši man. Tāpēc tagad sanāk daudz darba, lai iepazītu klientu, saprastu viņu vēlmes un novestu projektus līdz galam. Viens no šiem klientiem ir liels Eiropas finanšu uzņēmums, kas vēlas iekarot arī Singapūras un Āzijas tirgu.
.
Lai arī viss šajā uzņēmumā ir ļoti forši, no Singapūras biju gaidījis nedaudz citu darba kultūru... Biju iedomājies, ka šeit visi būs ļoti centīgi, strādās daudz un smagas stundas un būs ļoti augsta darba efektivitāte. Tā īsti nav...Es sava vadītāja vietā jau sen pusi no darbiniekiem būtu atlaidis. Darba laiks oficiāli uzņēmumā ir no 10:00-18:00. Puse ierodas ap 11:00 un arī tā ļoti lēnām un mierīgi, uztaisa vēl kafiju parunājas un reāli darbu sāk 12. Ap 14:00 jau ņem stundu garu pusdienas pārtraukumu un ap 17:00 jau sāk lēnām krāmēt mantas. Dažiem te sanāk tikai 5 stundu gara darba diena un tāpat paspēj vēl pasūdzēties, ka daudz darba. Kad vadītājs nav uz vietas, tad vispār daži skatās filmas, spēlē datorspēles un par darbu īpaši nedomā.
Lai arī vadītājs ir superīgs cilvēks, lielisks sarunu biedrs un daudz no viņa varu mācīties, viņš ir diezgan slinks, īpaši neuztraucās par jaunu klientu piesaisti(es viņu pierunāju iet uz pasākumiem, kur viņš dabūja tos jaunos kientus), nepievērš uzmanību darbinieku paveiktajam utt. Bet varbūt šeit tā notiek un tā ir normāli, jo uzņēmumam jau iet diezgan labi( bet noteikti varētu iet vēl labāk).
Izklaides
Kurš to būtu domājis, ka savu vienu no mīļākajām grupām pirmo reizi redzēšu tieši Singapūrā… Apmeklēju nelielu festivāļu, kur uzstājās arī “Mumford&Sons”. Bija ļoti iespaidīgi un noteikti 90 EUR(biļešu cena) vērts. Šis gan nebija autentisks Singapūras piedzīvojums, jo lielākā daļa apmeklētāju bija baltie ārzemnieki. Gribēju pēc koncerta vēl palikt festivāla teritorijā “patusēt”, bet kolēģu, ar ko kopā apmeklēju koncertu, atbilde bija šāda “Rīt ir svētdiena un pirmdien jau uz darbu jāiet”(koncerts notika sestdienā), tāpēc gājām visi mājās :D
Aizvadīju savu pirmo basketbola spēli vietājā Singapūras amatieru līgā un atzīmējos ar uzvaru. Bija atnākuši virs 50 skatītājiem un nezinu kāpēc, visi bija par pretinieku komandu. Bija ļoti interesanta atmosfēra, un katru reizi, kad man bija bumba rokās, tā visi svilpa un kaut ko bļāva. Laikam izvēlējos nepareizo komandu. Gāja grūtāk, kā biju iedomājos, jo līmenis bija diezgan labs.
Filmu cienīgs piedzīvojums Malaizijā
Viens uzņēmums no Latvijas palūdza man izpalīdzēt, lai aizbraucu uz Kualalumpuru, Malaizijā un pārbaudu/satiekoss ar pāris viņu sadarbības partneriem. Neminēšu uzņēmumu un tās darbību, jo tāda ir vienošanās. Kā beigās izrādījās gan uzņēmumi, gan konkrētās personas, kas man bija jāsatiek, nav no tā tīrākā biznesa un vides… Brīžiem vilka jau uz mafijas pusi. Galvenais, ka ar mani viss ir kārtībā, kaut arī brīžiem bija tāds neliels uztraukums, kā tas viss beigsies.
Paradīzes ceļojums uz Bali un Vjetnamu
Īpaši daudz šeit nerakstīšu, jo tam būtu nepieciešams atsevišķs bloga raksts. Varu pateikt to, ka tas bija ļoti iespaidīgi un vēljoprojam ik pa laikam prātā atceros foršos notikumus un iespaidīgos skatus. Bali sala nav tik liela, tāpēc sanāca redzēt gandrīz visu, ko bijām ieplānojuši - sanāca pasērfot, pasauļoties, ūdenskritumi, rīsu lauki, neskaitāmas paradīzes pludmales, ballītes, hipsteru bāri un kafejnīcas, garšīgi ēdieni, saulrieti utt. Un visam vēl klāt iespēja to visu izbraukāt ar rolleri, kas dod vēl papildus iespaidus. Vjetnama izcēlās ar skaistajiem skatiem, ielu kultūru, “streetfood”, vietējiem iedzīvotājiem, senajām kultūrām un “Halong bay” kalniem. Šeit tas viss bija daudz dabīgāk un “īstāk”- sajūta tiešām kā Āzijā.
Vai man gribās mājās?
Jā un nē… Nē, jo nejūtos, ka būtu visu šeit jau piedzīvojis un nav vēl apnicis ne ēdiens , ne cilvēki, ne darbs. Jā, jo Latvijā ir ģimene, draugi un draudzene. Arī Ziemassvētku laiks tuvujas un kaut arī ziemassvētku rotājumi šeit ir jau no novembra sākumā, ja ārā katru dienu ir saule un +30 grādi, ir grūti sajust to Ziemassvētku sajūtu. Šeti arī īpaši šos svētkus nesvin, jo ir diezgan maz kristiešu. Viņi vairāk šeit gaida ķīniešu jauno gadu.
(Ziemassvētku rotājumi manas mājas pagalmā :) )
Atvainojos, ka atkal sanāca diezgan gari. Ceru, ka tāpat jums bija interesanti lasīt un uzzināt kā man šeit iet :)
P.S. Ceļojiet draugi, kamēr esiet vēl jauni. Izmēģiniet padzīvot vai pastrādāt kādā citā valstī - tas ir katra eiro, slinkuma brīža un sekundes vērts. Piedzīvojiet jaunus iespaidus, emocijas un paveriet savu skatu punktu. Iepazīstiet citādus cilvēkus, kultūras un apstākļus. Piedzīvojiet to ar savām acīm un uz savas ādas.
Sapnis Singapūrā, turpinājums – kā man te iet?
Paldies visiem, kas izlasīja manu pirmo "Sapnis Singapūrā" bloga rakstu un dalījās ar saviem iespaidiem. Ļoti patīkami dzirdēt labas atsauksmes, kas motivē turpināt rakstīt.
Ja pirmajā rakstā es vairāk pastāstīju par to, kur es esmu, ko es te daru un kur es strādāju, tad šoreiz vairāk par piedzīvoto, redzēto un pirmajiem iespaidiem.
Sākšu ar to, ka tikko divas dienas pie manis ciemos bija vecāki un māsa. Esmu ļoti priecīgs, ka bija tāda iespēja šo lielisko vietu izbaudīt kopā ar ģimeni. Visi kopā runājoties sapratām, ka te tiešām ir lieliski.Cilvēki:
Jā, visi cilvēki šeit ir ļoti maza auguma. :) Dažreiz tiešām jūtos kā Porziņģis, kad stāvu metro, runāju ar kolēģiem vai spēlēju baskatbolu ar vietējiem. Tam ir arī liels pluss - mani vienmēr var pamanīt pa gabalu, un to ļoti novērtēja mani draugi, ar ko kopā devāmies uz naktsklubu.
(Aziātiem nepieciešams pakāpties uz krēsla, lai dabūtu savu somu).
Kā jau pirmajā rakstā minēju, šeit visi runā angļu valodā... Bet tā nav gluži tīra angļu valoda, tāpēc sākumā bija problēmas, jo bieži nesapratu, ko man saka.. Pēc laika noskaidroju, ka visi šeit runā “singlish” valodā, kas ir angļu, ķīniešu, malajiešu valodas sajaukums- it kā pamatā ir angļu valoda, bet ik pa laikam tiek ielikts kāds vārds no ķīniešu vai malajiešu valodas.
Kopumā man ir sajūta, ka šeit vietējie ir diezgan kautrīgi. Paši nekad nesveicinās, neveido acu kontaktu un īpaši arī nesmaida. Tāda sajūta, ka pat nedaudz iedomīgi. Bet tas ir līdz brīdim, kad iepazīsties vai pats uzrunā, pasmaidi un sasveicinies. Tajā brīdī viņi kļūst par citiem cilvēkiem. Ir, protams, izņēmumi, un interesanta situācija gadījās, kad vienu rītu pirms darba gāju peldēt. Pienāca klāt viens sirms vietējais onkulītis un pajautāja, vai varu viņam pamācīt peldēt, jo es ,kā izrādās, ļoti labi peldot (tātad gan pirmais mani uzrunāja, gan izteica komplimentu). Nedaudz apjuku, bet protams palīdzēju, cik nu man tajā brīdī bija laiks, jo bija jāskrien uz darbu.
Visi cilvēki šeit ir ļoti labi audzināti, godīgi un laipni - zinu, ka neviens mani nekad nemēģinās apšmaukt, aizvainot vai aizskart. Visi ir izglītoti, seko līdzi pasaules notikumiem un aktuālajām ziņām. Liela daļa ir ieguvusi augstāko izglītību ārzemēs un tad atgriežas atpakaļ, lai strādātu un dotu labumu savai valsts ekonomikai. Lieli patrioti, jo divus gadus visiem vīriešiem ir jāiet obligātajā dienestā.
Cilvēki šeit nav diezko sociāli. Ja mums liekas, ka Latvijā ir problēmas ar telefonu lietošanu, tad šeit tas ir vēl trakāk. Šeit tā ir problēma ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem. Braucot metro,ēdot pusdienas, stāvot rindā, pat skrienot sporta zālē uz trenažiera - katrā brīvā brīdī spēlē telefonā spēlītes. Es pat esmu vairākas reizes palūdzis kolēģiem, ar ko kopā pusdienoju, ka būtu forši, ja varētu arī nedaudz parunāties
Darbs:
Nu jau pagājušas 3 nedēļas jaunajā darba vietā, bet sajūtas vēl nav mainījušās. Varu droši teikt, ka ar prieku eju uz darbu un darbojos jaunā uzņēmuma interesēs. Vienu gan esmu sapratis, ka kolēģi man ir diezgan lieli “nūģi” - visiem dzīve sastāv tikai no darba, telefona un mājām. Lielākajai daļai nav nekādu hobiju, lielākā daļa nenodarbojas ar nevienu sporta veidu, neviens neiet uz ballītēm, koncertiem, pasākumiem. Pagaidām lielākais, ko no viņiem esmu izvilcis ir pēc darba aiziet iedzert vienu aliņu - varbūt ar laiku atvērsies. :)
Patīkami, ka vadītājs mani novērtē - kopā bijām satikties uz pusdienām ar diviem lielākajiem uzņēmuma klientiem, kuri izmaksāja pusdienas ļoti dārgā restorānā, uzdeva daudz jautājumus un pastāstīja par saviem uzņēmumiem un pieredzi. Viens no šiem klientiem ir “online” maksājumu uzņēmums, kas nesen tika pārdots vienam investoram par 150 milijoniem ASV dolāru. Tās bija ļoti interesantas sarunas un interesanti cilvēki, kas izteica arī piedāvājumu sadarboties, kad viņi dosies iekarot Eiropas tirgu, kā arī uzaicināja jau uz vakariņām.
Ikdienā darbojos ar SEO, Google ads, blogiem un forumiem, pētu konkurentus un citu valstu pieredzi, darbojos ar freelancer.com projektiem, piedalos sapulcēs, izstādēs, konferencēs un domājam ar komandu jaunas aplikāciju idejas, risinām klientu problēmas.
(Skats no ofisa).
Izklaides:
Katru reizi, kad esmu jaunā valstī vai pilsētā, man patīk izmēģināt un redzēt arī tās naktsdzīvi. Bijām izmēģināt vienu no pasaules slavenākajiem un labākajiem naktsklubiem “Zouk”. Samaksāju 40 EUR ieeju un bija neliela vilšanās- tikai ārzemnieki, kosmiskas dzērienu cenas, neviens nedejo un vispār nav vietas kur pakustēties. Pēc tam devāmies uz klubu, ko ieteica vietējie, un tas iespējams bija labākais klubs kādā jebkda esmu bijis. Ļoti forša atmosfēra - ne viens nav pārdzēries (bet pieteikami, lai dejotu un dziedātu), nav kautiņu, grūstīšanās, visi smaida, atvainojās utt. Protams, neiztiku arī bez uzmanības. Vairāki cilvēki nāca klāt un vēlējās nofotogrāfēties, nostāties klāt, lai salīdzinātu augumus ( iepriekš minēju, ka Singapūrieši ir diezgan kautrīgi, tāpēc ikdienā tādu uzmanību nesaņemu, bet šajā gadījumā drošvien pie vainas bija alkohols). :)

(Kopā ar dzīvokļa biedriem).
Tā kā brauciena mērķis bija arī paceļot, tad vienu nedēļas nogali jau paspēju pavadīt netālu esošajā Borneo salā(Malaizija), kur satiku savu ģimeni un kur sanāca redzēt nedaudz citu Āziju. Raksta publicēšanas brīdī atrdos Kualumpurā(Malazija), kur gan apskatu pilsētu, gan izpalīdzu vienam Latvijas uzņēmumam. Jau pēc nedēļas sagaidu šeit draudzeni (nevaru sagaidīt :) ) un dodos 3 nedēļu ceļojumā uz Bali un Vjetnamu (variet sekot instagram, kā man tur ies).
Ēdiens:
Vienā teikumā ēšanu Singapūrā es varētu raksturot šādi - kad ēdu savu ēdienu, es jau nevaru sagaidīt nākamo ēdienreizi, lai varētu atkal izmēģināt un pagaršot kaut ko jaunu un interesantu. Man tieši pie mājām ir vairāk kā 100 dažādas vietājās Āzijas ēstuves ar visu valstu virtuvēm (Singapūras, Malaziijas, Indonēzijas, Ķīnas, Vjetnamas, Indijas, Korejas, Japānas, Taivānas), tāpēc esmu nolēmis, ka mājās ēdīšu tikai brokastis, bet visas pārējās ēdienreizes tikai ārā, lai pilnībā izbaudītu Āzijas virtuvi. Tā kā pārtika veikalā ir dārga, ārā ēst ir arī izdevīgāk. Mazajās, vietējās ēstuvēs var pāest ļoti garšīgi pat par 2 EUR. Esmu ļoti iecienījis šīs vietējās ēstuves, jo ir lēti, ēd kopā ar vietējiem un katru reizi var izmēģināt ko jaunu. Izmēģināju arī pasaules lētāko “Micehlin” 1 zvaigznes restorānu, bet laikam īsti nemācēju to novērtēt. Tā kā Singapūrai nav īpaši izteiktas savas kultūras un tradīcijas, jo principā Singapūra sastāv no vairākām kultūrām un tautām, tad arī par ēdienu varētu teikt līdzīgi. Ir pāris lietas, ko var nosaukt par Singapūras tradicionālo edienu, bet pārsvarā tas ir "mix" no dažādu citu valstu virtuvēm.
Ja interesē vairāk par Singapūras ēdiena kultūru, ir ļoti laba Netflix dokumentālā filma - “Street food”.

(Michelin restorāna ēdiens).
Sports:
Pēc brāļa ieteikuma(no pieredzes Taivānā) paņēmu līdzi basketbola apavus un devos spēlēt kopā ar vietējiem. Ātri iekļāvos, jo visi gribēja un aicināja, lai nāku spēlēt pie viņiem.. Visiem tas laikam likās ļoti interesanti- garš eiropietis grib ar mums spēlēt. Katrs mēģināja kaut kādā veidā izrādīties un parādīt savas prasmes, tāpēc bija diezgan jautri. Pēc spēles saņēmu uzreiz divus piedāvājumus spēlēt vietējā līgā un sanāca palikt 30 minūtes ilgāk, jo katrs vēlējās ar mani nofotogrāfēties. Sanāca arī neliels konflikts spēlējot basketbolu - pāris filipīniešiem nepatika, ka spēlēju labāk par viņiem( jo līdz šim viņi bija labākie) un tad kļuva diezgan agresīvi un nejauki, bet tad es nedaudz pajokoju, ļāvu viņiem iemest un kļuvām par draugiem :)
Lai arī Singapūra nav sportistu nācija ar izteikti populāriem sporta veidiem( nekad neesmu dzirdējis par Singapūras panākumiem sportā), bet pa šo laiku neesmu redzējis gandrīz nevienu cilvēku ar lieko svaru. Tautas sports ir pietiekami attīstīts- sporta zāles ir pilnas, cilvēki skrien un vakaros baseins ir pilns ar peldētājiem.
Nobeigumā:
Vēljoprojām varu teikt, ka atrodos savā sapņu zemē. :) Vienu vakaru pēc darba aizgāju un vienkārši apsēdos promenādē ar skatu uz lielajiem debesskrāpjiem. Tikai tad tā pa īstam apjautu un sapratu, kur es atrodos un cik varena ir šī vieta un pilsēta. To ir grūti tā ar vārdiem un bildēm aprakstīt, to vajag piedzīvot pašam.
P.S Ja būs vēl idejas un piedzīvojumi par ko rakstīt, tad rakstīšu vēl, bet ja nē, tad tiekamies jau pirms Ziemassvētkeim Latvijā.
Mans sapnis ir piepildījies: Ko es daru Singapūrā?
Noteikti daudzi esiet pamanījuši,
ka šobrīd atrodos tālajā Āzijas valstī, Singapūrā. Daudzi man jautā, ko es te
daru, kā es tur tiku, cik ilgi būšu utt., tāpēc izdomāju uzrakstīt, lai
pastāstītu par to vairāk.
Singapūra:
Vispirms par
to, kur es atrodos. Kas man likās interesanti, ka ļoti daudzi, kuriem stāstīju,
ka braukšu uz Singapūru, nemaz nezināja, kur tāda atrodas. Tad nu lūk, zemāk ir
karte, lai variet apmēram saprast.
Singapūra ir pilsētvalsts
Dienvidaustrumāzijā. Singapūras kopējā platība ir 722,5 km²(Latvijas platība ir
64 589 km²) un pēc 2018. gada datiem tajā dzīvo 5,638 miljoni iedzīvotāju(
Latvijā 1,9 miljoni).
Singapūra kopš 1960. gadu vidus
piedzīvoja strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuva par
vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts
izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas,
ražošanas un tūrisma centrs. Singapūrai augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības
līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības.
Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām.
Oficiāla darba valoda ir angļu valoda( viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos doties uz Singapūru), tāpēc visa komunikācija ar vietējiem ir ļoti vienkārša- pilnīgi visi māk angļu valodu. Laika zonas starpība ar Latviju ir 5 stundas uz priekšu, tāpēc komunikācija ar Latviju nav tik sarežģīta. Vidējā alga Singapūrā ir 4 500 EUR mēnesī, bezdarba līmenis ir 2%, "economic freedom" indeksā Singapūra atrodas 2.vietā pasaulē. IKP uz vienu iedzīvotāju Singapūrā ir 58 000 USD (Latvijā 17 000 USD).
Visu laiku
Singapūrā ir ļoti karsts, vidējā temperatūra ir 30-32 grādi, naktī nokrīt līdz
27 grādiem. Brīžiem karstums ir nepanesams un dienas vidū ārā īpaši neviens
negrib uzturēties ( man gan pagaidām tas netraucē un es pilnībā izbaudu karsto
laiku).
Lai arī zināju, ka Singapūra ir
ļoti sakopta, organizēta un kārtīga pilsēta, nebiju iedomājies, ko tādu…– saka,
ka tā nav salīdzināma ar citām Āzijas valstīm. Singapūrā, piemēram, ir
aizliegtas košļājamās gumijas. Uz visām lielākajām ielām ir novērošanas kameras
un par nomestiem atkritumiem ir bargs naudassods. Par ēšanu vai dzeršanu metro,
jāmaksā 400 EUR liels sods, par smēķēšanu neatļautā vietā 1000 EUR sods.
Par ielu šķērsošanu neatļautā vietā – sods. Ir tik daudz sodu un tik daudz
noteikumu, ka uz nedēļas beigām vairs jau nav arī nekāds pārsteigums, ka
pilsēta ir tik tīra. Lieki piebilst, ka
narkotiku lietošanā un izplatīšanā pieķerto sagaida reāls nāvessods… Dažu
pēdējo gadu laikā aizliegumu saraksts papildināts ar jauniem – sods paredzēts
par sabiedriskajā tualetē nenolaistu ūdeni, par mēģinājumu kaut kur ielīst bez
rindas utt.
Pilnīgi jebkurā dienas laikā un
pilnīgi jebkurā pilsētas daļā es jūtos drošība - gan par sevi, gan par
maku un telefonu. Kāds starpgadījums, zādzība vai uzmākšanās meitenēm šeit notiek ļoti,
ļoti reti.
To visu ir ļoti interesanti
piedzīvot un redzēt, bet es nezinu, cik ilgi es te gribētu dzīvot. Daudzi šeit satiktie
saka, ka pēc kāda laika varētu kļūt garlaicīgi… Grūti šobrīd par to spriest.
Kā
es te nokļuvu?:
Singapūrā esmu nevis, lai
nopelnītu naudu, bet, lai iegūtu jaunu pieredzi, papildinātu zināšanas,
paceļotu, iepazītu jaunu kultūru, piedzīvotu savu sapni padzīvot Āzijā, iegūtu
jaunus draugus, atmiņas un emocijas. Zināju, ka sākumā nebūs viegli, bet es to
redzu kā sava veida izkāpšanu no komforta zonas un es par to jūtos ļoti labi. Kamēr vēl esmu jauns, šādas iespējas ir jāizmanto. Singapūrā es atrodos caur
organizāciju “Erasmus for Young Entrepreneurs”. Ieraudzīju “Facebook” rakstu un
pieteicos. Tā ir organizācija, kas jaunajiem uzņēmējiem, vai tiem, kas plāno
uzsākt savu uzņēmējdarbību, dod iespēju doties uz kādu citu valsti, lai mācītos
no citu uzņēmēju pieredzes un ar savām zināšanām, pieredzi palīdzētu un
strādātu šajā uzņēmumā. Var izvēlēties doties uz jebkuru no Eiropas valstīm,
ASV, Izraēlu vai Singapūru. Izvēlējos Singapūru, jo man ļoti patīk Āzijas
kultūra, klimats, ēdiens un vienmēr esmu gribējis kādu laiku padzīvot Āzijā. Šī
organizācija apmaksā gan lidmašīnas biļetes, gan arī maksā algu par to, ka
strādā konkrētajā uzņēmumā. Mans līgums ir uz 3 mēnešiem (tas bija maksimālais
laiks). Ja interesē vairāk par šo programmu, droši rakstiet un pastāstīšu vairāk.
Kur es
strādāju?:
Principā izvēle starp uzņēmumiem
nebija liela un es sazinājos ar visiem uzņēmumiem, kas bija gatavi uzņemt
eiropiešus savā uzņēmumā. Strādāju es IT uzņēmumā, kas izstrādā mobilās spēles
un aplikācijas. Tā ir vietējā Singapūras kompānija ar aptuveni 40 darbiniekiem.
Es strādāju mārketinga un pārdošanas nodaļā. Uzsākot darba gaitas biju diezgan
izbrīnīts, jo mārketinga zināšanas viņiem ir diezgan zemā līmenī, tāpēc iet man
interesanti, jo darba ir diezgan daudz un sanāk pamācīt arī viņus. Pirmajā
nedēļā jau paspēju sevi pierādīt, jo uzdoto uzdevumu, kas bija plānots nedēļas
laikā, izpildīju pāris stundu laikā. Katru rītu 2 stundas tiekos ar uzņēmuma
vadītāju, lai uzdotu savus interesējošos jautājumus, lai pārrunātu manus
uzdevumus un padarīto un lai pārrunātu manas idejas un redzējumu uzņēmuma mārketingam
un attīstībai. Gan vadītājs (mans mentors), gan kolēģi ir ļoti draudzīgi un
atsaucīgi un ir patīkami šeit strādāt. Otra patīkamā lieta ir uzņēmuma
atrašanās vieta- birojs atrodas debesskrāpja 20 stāvā un lielisku skatu uz
pilsētu( it kā sīkums, bet dod papildus motivāciju un patīkamas sajūtas
strādājot).
Dzīvošana:
Ar dzīves vietas atrašanu gāja ļoti grūti. Īres cenas šeit ir kosmiskas. Centrā par istabu zem 2000 EUR ir ļoti grūti kaut ko atrast. Pēc ilgas meklēšanas un vairākām sarunām, beidzot atradu sakarīgu istabu, par Singapūrai sakarīgām cenām- es maksāju mēnesī 650 EUR par ļoti mazu istabu (tiešām ļoti mazu) dzīvoklī, kur dzīvo vēl 5 cilvēki. Lielais pluss ir tāds, ka kompleksā, kurā dzīvoju, ir 6 āra baseini (izbaudu šo ekstru, cik vien bieži iespējams) , pirtis, džakuzi, trenažieru zāle un milzīgs lielveikals ar vairāk kā 100 dažādu valstu virtuvēm. Līdz darbam man ir jābrauc aptuveni 40 minūtes ar metro.
Dzīvokļa īpašnieks/īpašniece ir ļoti laipna un sagaidīja mani
lidostā un nogādāja uz dzīvokli. Ieliku slīpsvītru iepriekšējā teikumā, jo
gadījās neliels “feils” no manas puses. Pirms atbraukšanas vairāk kā mēnesi uzturēju
kontaktu ar dzīvokļa īpašnieku, lai uzzinātu visu nepieciešamo - kad ierados
lidostā, mani sagaidīja sieviete ar lapiņu un manu vārdu- nodomāju, ka
īpašnieks ir nosūtījis man pakaļ kādu citu. Braucot mašīnā es viņai prasu, kur
ir vīrietis, ar ko es visu laiku komunicēju, viņa man saka, ka tā bija viņa. Ups,
izrādās, es visu šo laiku biju runājis un kontaktējies ar “īpašnieci”. 😊
Dzīvoju kopā ar indieti, diviem
malaiziešiem, meiteni no Somija un vīrieti no Šrilankas. Ir jautri- katrs ir ar
kaut ko īpašs un ļoti interesanti ar katru iepazīties tuvāk un uzzināt vairāk
par viņu kultūru-piemēram, kad indietis gatavo, uz virtuvi labāk kādu laiku neiet. Ja tavā dzīvoklī dzīvo kāds no Malaizijas, tad to tu uzzināsi tikai pēc pāris dienām, jo no istabas ārā viņi nenāk vispār. Kad Šrilankietis dodas uz naktsklubu, tad viņa deju soļiem neviens nestāv klāt.
Pirmajam rakstam ar šo pietiks,
bet noteikti būs vēl. Nākamajā rakstā pastāstīšu vairāk par maniem piedzīvojumiem- kā man te
iet, ko esmu paspējis jau izdarīt, piedzīvot, redzēt un apmeklēt. Pastāstīšu arī kā man gāja
basketbolā ar vietējiem un kā gāja naktsdzīvē( būs jautri 😊).
Līdz tam, variet sekot man instagram, kur lieku bildes un storijus-https://www.instagram.com/andrisberziins/
Kāpēc es iestājos partijā un kāpēc iesaku visiem piedalīties vēlēšanās?
Sākšu uzreiz ar to, ka šī nav kādas konkrētas partijas reklāma un tieši tāpēc šobrīd neatklāšu, kurā partijā esmu iestājies (ja ļoti interesē, privāti varu padalīties), bet varu pateikt, ka tā nav ne “Saskaņa”, ne “KPV LV” un šī partija Saeimas vēlēšanās noteikti iegūs vismaz 5% :)
Tie, kas mani pazīst, zina, ka es labprāt sekoju līdzi politikai, jo tas mani interesē. Nedaru to tikai pirms vēlēšanām, bet gan ik dienu.
Pašreizējie deputātu kandidāti sola daudz ko, bet, ja neesi interesējies ilgstoši par politisko situāciju, nevarēsi kritiski izvērtēt, vai šie solījumi ir reāli izpildāmi un kas patiesībā stāv aiz populistiskajām partijām.
Bet vēlos pateikt, ka viss, ko rakstu ir tikai mans redzējums un manas domas, un ceru, ka nevienu ar to neaizvainošu.
Kāpēc
es iestājos partijā?
Par iestāšanos kādā no partijām esmu domājis jau vairākus gadus, bet vienmēr ir trūcis kāds lielāks pamudinājums un motivācija. Tas mainījās, kad gada sākumā izlasīju, ka Latvijā tikai 1,1% no iedzīvotājiem ir kādas partijas biedri, Igaunijā un Lietuvā tie ir virs 4%, bet Rietumeiropas valstīs vidēji vispār tie ir ap 11%, tāpēc šajās valstīs ir gan lielāka uzticība partijām, gan arī lielāka vēlētāju aktivitāte. Ja esi kādas partijas biedrs, tad tu atbalsti viņus, reklamē viņus savā draugu un ģiemenes lokā, kā arī noteikti dosies uz vēlēšanām, lai balsotu.
Būt par partijas biedru nenozīmē kandidēt vēlēšanās vai pat būtiski iesaistītites partijas aktivitātēs. Kad dažiem cilvēkiem pastāstīju, ka esmu iestājies partijā , man uzreiz jautāja, ko tad tu tu dari, vai būsi Saeimā, vai būsi politiķis..., bet mans mērķis nebija, lai startētu vēlēšanās, bet gan vienkārši būt atbalstītāju lokā. Latvijā partijas saņem finansējumu no Valsts, un šī finansējuma apmērs ir atkarīgs no biedru skaita, tāpēc, jo lielāks biedru skaits , jo vairāk naudas partijai.
Otra lieta ir biedra nauda- partijas biedri maksā iestāšanas naudu un
var maksāt katru mēnesi biedra naudu, tā atbalstot un palīdzot partijas
finansēm un reklāmai, lai labāk nostartētu vēlēšanās. Trešā lieta, ko es kā
biedrs varēju darīt- palīdzēt partijas reklāmas aktivitātēs. Es pieteicos
palīdzēt ar “facebook” un interneta mārketingu, bet apmeklējot pirmo tikšanos,
sapratu, ka tur jau ir pieredzējuši un gudri mārketinga eksperti, kas noteikti
saprot daudz vairāk par šīm lietām. Bet šī palīdzība var būt jebkāda- atbasltīt ar idejām, dalīt
avīzes paskastītēs, laukos runāt ar pensionāriem, veidot partijas programmu,
veidot debašu tekstus un runas... Un nekas nav obligāts, vari arī atbalstīt
ar pirmajiem diviem soļiem, kā to izdarīju es.
Vēl viens iemesls, kāpēc sāku domāt par iestāšanos partijā- Latvijā ir raksturīgi visiem čīkstēt, sūdzēties, cik viss ir slikti, pie visa vainīga ir valsts, es braukšu prom uz Īriju, ja nekas nemainīsies. Un liela daļa no šiem cilvēkiem pat nepiedalās vēlēšanās. Bet ko tu esi izdarījis, lai kaut ko mainītu? Vai tiešām viss atkarīgs tikai no Valsts? Ja šie cilvēki nesēdētu mājās pie TV, katru nedēļas nogali nepiedzertos, tad nebūtu jāvaino valsts, bet pats spētu visu izdarīt. Tas mani pamudināja vismaz izdarīt kādu labumu un kādu soli, lai es nebūtu no tiem , kas tikai čīkst, bet neko nedara. Ja mēs katrs iestātos kādā partijā, kuras vērtības un nodomus mēs atbalstām, tad kopā būtu iespējams kaut ko mainīt, jo varas partijām to tikai vajag, lai cilvēki neinteresētos par politiku un samierinātos ar visu, kas notiek. Tas ļauj viņiem brīvi darboties, un tāpēc rodās tādas partijas kā KPV LV, kas visu savu partijas reklāmu balsta uz tukšu runāšanu un solīšanu... Šīs partijas orientējās uz cilvēkiem, kas neseko līdzi Latvijas politikai un ekonomikai, un kas rada vēl lielākas briesmas, kā šī brīža koalīcijas partijas. Es jūtos izdarījis labu darbu, jo esmu noziedojis naudu partijai, kurā ir ļoti daudz jaunu un gudru cilvēku, un kas darbojas bez slēptiem sponsoriem.
Šobrīd vēl neko nopietnu un noderīgu es
nevarēju/negribēju partijai palīdzēt(neskaitot finansiālu atbalstu), bet ticu,
ka pēc 4 vai 8 gadiem jau varētu būt nopietns palīgs un spēks kādai no
partijām, jo man rūp, kas notiek valstī. Man rūp Latvijas drošība un nākotne.
Man rūp Latvijas pensionāri, bērni un cilvēki, kas cīnās un dara.
Kāpēc
aicinu visus piedalīties vēlēšanās?
Ja nav laika, vēlēšanās vai motivācija iesaistīties citā veidā, tad aicinu vismaz doties uz vēlēšanām un nobalsot. Izvēlies partiju, kas ,pirmkārt, atbilst taviem uzskatiem un vērtībām, un ,otrkārt, nav drauds Latvijas drošībai un nākotnei.
Visbiežāk kā iemeslu, kāpēc cilvēki nedosies
balsot, es dzirdu, ka tas tāpat neko nemainīs. Bet tādi cilvēki Latvijā ir ļoti daudz,
apmēram 20% iedzīvotāju, un ja visi šie 20% aizietu nobalsot, tas būtu liels
spēks un vērtība kādai no partijām un tas tiešā nozīmē spētu daudz ko mainīt.
Jāsāk ir ar sevi un savu balsi, jo tieši tā, iespējams, var būt svarīga kādai
no partijām. Neaizejot nobalsot tiešām valstī nekas nemainīsies.
Vēlēšanas ir viena no iespējām ietekmēt
procesus valstī. Šobrīd parlaments ir svarīgākā institūcija Latvijā, kuras
sastāvu izvēlas valsts pilsoņi- tātad arī tu. Turklāt vēlēšanu sistēma Latvijā
paredz gan atbalstāmās politiskās partijas izvēli, gan atļauj grozīt piedāvāto
listi par labu vienam vai otram kandidātam, tāpēc nebaidies, ja tev patīk kāda
no partijām, bet nepatīk kādi no kandidātiem- tu varēsi viņiem ielikt “-“ zīmi.
No tā atkarīgs, kas būs tie cilvēki, kuri pārstāvēs tevi parlamentā un kādus
lēmumus Latvijas likumdevējs pieņems turpmākos 4 gadus.
Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju joprojām dzīvo daļēji brīvās vai nebrīvās valstīs un viņu iespējas piedalīties demokrātiskās vēlēšanās ir ierobežotas vai tādu nav vispār. Tikai 45% pasaules valstu ir uzskatāmas par brīvām un Latvija ir to skaitā. Tāpēc demokrātija jāuztver kā vērtība un vēlēšanas – kā viens no instrumentiem, kā to saglabāt un padarīt stiprāku.
LASI, ANALIZĒ, DOMĀ, BALSO!
Esi uzmanīgs, jo viens video, ko redzēji Facebook, kur Gobzems vai Kaimiņš stāsta lielas lietas, kā mainīs visu valsti un tagad visiem būs labi, nav rādītājs. Tā ir populistu mārketinga stratēģija- solīt lietas, ko cilvēki vēlās dzirdēt, bet paši apzinās, ka nekad to nepiepildīs, un pēc pusgada būs sava balss jānožēlo. Šobrīd Šlesera "Dienas Bizness" dara visu, lai atbalstītu un popularizētu divas partijas- Saskaņu un KPV LV, jo vēlās, lai šīs abas partijas izveidotu koalīciju. KPV LV ir vienīgā no latviešu partijām, kas nav pateikuši skaidru nē sadarbībai ar Saskaņas partiju, tāpēc esi uzmanīgs pirms balso par tukšiem runātājiem, kas pat nemāk izskaidrot, kā viņi tās solītās lietas izpildīs.
Viņu mārketinga cilvēki ir gudrāki par cilvēku loģisko domāšanu, tāpēc māk ar viegliem, saprotamiem, skaļiem, pārliecinošiem tekstiem ietekmēt cilvēku lēmumu.
Kuras partijas paliek un par kuru balsot- tas, lai paliek tavā ziņā!
P.S. Vēlēšanas notiek jau šo sestdien, 6.oktobrī, un vēlēt var jebkurā vēlēšanu iecirknī visā Latvijā, neatkarīgi no tā, kur esi deklarējies. Un ņem līdzi pasi!
Kā veiksmīgi iekrāt un investēt naudu savos 20 gados?
Kā jau solīju iepriekš, beidzot esmu pabeidzi rakstu, lai padalītos ar savām idejām, kā veiksmīgi iekrāt un investēt naudu savos 20 gados!?
Iekrāšana un investēšana - tas nav viegli izdarāms, jo šis ir vecums, kad gribās tērēt daudz, izbaudīt dažādas izklaides un īpaši nedomāt par iekrājumiem un nākotni, bet ja nesāksi tagad, tad vēlāk tas būs vēl sarežģītāk, un, jo laicīgāk to sāksi, jo daudz laicīgāk kļūsi par finansiāli neatkarīgu un brīvu cilvēku.
Kā
iekrāt:
1. Iemācies
naudu ietaupīt
Galvenā domā- neiztērēt visu, ko esi nopelnījis. Šāda
tērēšana ļaus veidot uzkrājumu neparedzētiem izdevumiem un ļaus naudu
investēt, lai vairotu to vēl vairāk.
Tu spēsi iekrāt naudu daudz
ātrāk un vieglāk, ja veidosi paradumu tērēt mazāk. Tiklīdz šis paradums būs
kļuvis par daļu no tevis tu sajutīsi, ka spēj vairāk ietaupīt un tērēt mazāk.
Tas ļaus tev sakrāt naudu lielākiem pirkumiem un naudas investēšanai.
Katram cilvēkam ir sava individuālā vērtību skala, bet tu nokļūsi pamatīgās
finansiālās grūtībās, ja skriesi pakaļ pūlim un, piemēram, izlemsi, ka tev ir jāpērk jauns
telefons, jo visi citi taču tā dara, kaut arī tev nav brīvu līdzekļu un būsi iztērējis visu savu algu.
Kad mēs tērējam naudu lietām, kuras mums it kā ir
“vajadzīgas” vai izšķiežam naudu, lai citu acīs izskatītos vērtīgāki un
veiksmīgāki –
mēs pieļaujam lielu kļūdu. Kas ir svarīgāk- prece/tēriņš šodien, vai brīvība nākotnē?
Apdomā lietas, kuras tev patiešām ir svarīgas, kuras konkrētājā brīdī tev ir vajadzīgas un, kuras tavā uztverē ir patiešām vērtīgas. Nākamreiz pirms pirkuma kārtīgi apdomā, vai tev tas ir nepieciešams, un varbūt labāk šo naudu atlikt citām lietām.
Ja tu tērē mazāk naudas, nekā nopelni, tad tu noteikti
varēsi daļu no algas katru mēnesi atlikt, lai veidotu uzkrājumu. Daļu no
atliktās summas novirzi neparedzētiem izdevumiem – šiem krājumiem tu varēsi
brīvi piekļūt situācijā, kad uzradīsies neparedzēti tēriņi – un daļu atliec, lai to investētu.
Parasti neparedzēto izdevumu uzkrājuma lielums tiek aprēķināts ņemot vērā
dzīvošanas izmaksas viena mēneša ietvaros. Kad esi izzinājis savas ikmēneša
dzīvošanas izmaksas, veido uzkrājumu tā, lai ārkārtas situācijā tu spētu ar
šiem līdzekļiem iztikt trīs līdz sešas mēnešus. Šie līdzekļi tiek uzkrāti
kontā, kuram jebkurā brīdī var brīvi piekļūt, piemēram, situācijā, kad esi
palicis bez darba. Visu pārējo atliec, lai varētu to investēt.
Ja atlikt naudu no pašreizējiem līdzekļiem ir samērā
grūti, tad sāc ar pavisam nelielu summu, piemēram, 1%-5% no saviem ienākumiem,
pamazām to palielinot.
Izveido savā interneta bankā automātisko maksājumu,
kas katru reizi, kad saņemsi algu kontā, konkrētu daļu pārskaitīs uz krājkontu.
Daudzi noteikti ir pieredzējuši brīdi, kad mēneša
beigās, neilgi pirms algas saņemšanas, mums ir bail pat ieskatīties savā konta
atlikumā. Bet labās ziņas ir tādas, ka, ja tēriņu kontrolēšana sagādā lielas
grūtības, ir pieejamas neskaitāmas bezmaksas aplikācijas un vietnes, kuras tev
palīdzēs pārvaldīt un sekot līdz saviem tēriņiem. Pie tam, tās palīdzēs atklāt
tavus naudas tērēšanas paradumus. Tas, savukārt, liks saprast, kurām lietām tu
tērē pārāk daudz naudas.
P.S. Neļauj izmaksām augt, ceļoties taviem ienākumiem!
Kur investēt savu brīvo un iekrāto naudu:
Iepriekš jau minēju, ka noteiktu summu nepieciešams nolikt kā ''drošības spilvenu" neparedzētiem izdevumiem, kas tev būs pieejami jebkurā laikā. Šo naudu noteikti neieguldi riskantos un neparedzamos ieguldījumos( akcijās, valūtās utt.)
Tomēr, ja visu naudu turēsi zeķē, tās vērtību noēdīs inflācija, tāpēc brīvo naudu nepieciešams arī ieguldīt.
Tālāk esmu uzskaitījis, kur iespējams savu brīvo naudu investēt:
1. Grāmatas
Grāmatām piemīt vara mainīt cilvēku dzīves. Dzīvē bieži vien ir redzams, ka cilvēki, kuri lasa grāmatas, pārsvarā vada cilvēkus, kuri nelasa.
Ja tev ir laiks seriāliem vai filmām, tad tev ir laiks arī grāmatām (tas nav jautājums par laika trūkumu, bet gan par prioritātēm).
Grāmatas var lasīt par jebkādām tēmām, un ja tev, piemēram, interesē sports, tad lasi grāmatas par slavenu sportistu autobiogrāfijām, ja tev interesē nauda, tad lasi grāmatas par veiksmīgu cilvēku paradumiem un karjeru.
Grāmatu pirkšana nav tērēšana, bet gan ļoti lietderīga investīcija.
Esmu izveidojis savu grāmatu sarakstu, ko iesaku izlasīt ikvienam: http://andrisberzins.mozello.lv/gramatas/
2. Ieguldi savā profesionālajā zīmolā.
Šajā laikā starp divdesmit un trīsdesmit tev ir jābūvē savas zināšanas un prasmes. Tā ir daļa no tava personiskā zīmola. Tā sastāv no labas izglītības, piedalīšanās semināros, konferencēs, tavām publikācijām un pieredzes. Tā veidojas tava profesionāla atpazīstamība, aug tava vērtība un to citi ievēro. Attīsti sevi un piedāvā savu vērtību. Tā tu varēsi gan audzēt ienākumus gan palielināt savu vērtību darba tirgū.
3. Izglītība
Iespējas ir neierobežotas! Mūsdienās, kad visa informācija ir pieejama internetā bezmaksas, pāris klikšķu attālumā, tradicionālajai izglītībai vairs nav tik lielas nozīmes mūsu izglītībā un izaugsmē. Internetā var atrast kursus par jebkādu tēmu. Vēlies apgūt “photoshop” prasmes, vēlies iemācīties jaunu valodu, vēlies apgūt “Google ads” vai video montāžu? Viss ir atrodams un visticamāk tas būs arī bezmaksas.
Pats izmantoju un varu ieteikt tādas saites, kā “Udemy”, "Khan Academy" un “Coursera”, kur bezmaksas vai par minimāliem ieguldījumiem, var klausīties lekcijas un apmācības no pasaules labākajiem lektoriem un universitātēm.
4. “Peer
to peer lending”, jeb savstarpējo aizdevumu platformas.
Savstarpējo aizdevumu platformas saved kopā investorus, kuri vēlas
investēt brīvos līdzekļus, ar cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgi līdzekļi savu
mērķu piepildīšanai.
Šobrīd šeit ir iespēja pelnīt pat 10-12% gadā, aizdodot naudu citiem, bet protams, pastāv arī dažādi riski, kā piemēram, kas notiks krīzes situācijā, kad visi reizē vairs nevarēs atmaksāt aizdevumu.
Pagaidām arī es vēl naudu šeit turu, bet cik ilgi, to ir grūti pateikt.
Ja vēlies vairāk uzzināt par savstarpējiem
aizdevumiem, es ieteiktu apmeklēt vietnes Mintos.com
un Twino.eu.
5. Kļūsti
par “frīlanceri” vai uzsāc savu biznesu
Apsver iespēju kļūt par frīlanceri vai iegādāties kvalitatīvu aprīkojumu savam biznesam.
Varbūt tevi aizrauj fotografēšana – tad ieguldi naudu kvalitatīvā fotoaparātā
un sāc piedāvāt fotografēšanas pakalpojumus! Varbūt tu esi aizrāvies ar digitālo
mārketingu – izveido savu mājas lapu vai facebook lapu un sāc piedāvāt digitālā
mārketinga pakalpojumus. Pakalpojumu klāsts, ko vari piedāvāt ir neierobežots.
Tev padodas šūšana, vai māki veidot skaistas lietas no koka? Izveido savu
veikalu bezmaksas pāris minūšu laikā etsy.com un tirgo tos uz visu pasauli.
Labākais ir tas, ka šīs lietas tu vari darīt paralēli darbam vai skolai, brīvajā laikā, tā iegūstot papildus līdzekļus.
6. Nekustamais
īpašums
Ar šo nebiju domājis tikai iegādāties pašam savu nekustamo īpašumu, jo 20 gados, lielākajai daļai nav šādu līdzekļu. Tāpēc ir arī alternatīvas, kā vari arī ar mazām summām investēt nekustamajā īpašumā. Šobrīd pats izmantoju tādu igauņu platformu https://crowdestate.eu , kur tu iemaksājot naudu, vari ar jebkādu summu iesaistīties nekustamā īpašuma attīstībā. Tā ir pūļa finansējuma platforma, kur tiek pirkts, attīstīts vai būvēts nekustamais īpašumus, iesaistoties daudziem privātiem investoriem, attiecīgi pa daļām, investētajai summai. Labs sākums šajā biznesā, un arī procenti ir diezgan lieli.
Ja tomēr ir tāda iespēja iegādāties nekustamo īpašumu, tad labākā investīcija ir nevis pirkt, lai pārdotu to dārgāk, bet pirkt, lai izzīrētu to citiem.
Lai ieguldītu akcijās, iesaku apgūt vismaz kādas pamatlietas.
Kaut arī ar akciju pirkšanu un
pārdošanu nodarbojas jau no 16 gadu vecuma un kaut
arī esmu izlasījis neskaitāmas grāmatas par investēšanu, esmu vēl
liels, liels iesācējs šajā jomā, un esmu
pieļāvis diezgan daudz kļūdu un zaudējis arī naudu, bet tik un tā uzskatu, ka
šis ir īstais laiks, lai mēģinātu, mācītos , riskētu un iespējams arī zaudētu, jo tieši akcijas ir viens no ienesīgākajiem ieguldījumiem ilgtermiņā.
Šo varu ieteikt tikai tiem, kas
sākumā ir gatavi riskēt un kaut ko varbūt arī zaudēt. Vispirms noteikti iesaku sākt ar mazām summām, ko nav žēl zaudēt. Risks ir liels, bet
ilgtermiņā akciju tirgus ir audzis, un visticamāk tā darīs arī turpmāk. ASV
vadošais akciju indekss S&P 500 starp 1924. un 2014. gadu auga vidēji 10%
gadā.
P.S. Ja ieguldīsi diversificētā akciju un obligāciju portfelī( dažādi uzņēmumi, nozares un valstis), ilgtermiņā tas noteikti kāps. Protams būs kritumi un krīzes, bet svarīgi ir būt psiholoģiski noturīgam un nelekt laukā pie tādām situācijām.
Latvijas un Baltijas akciju tirgū var sākt arī ar kādiem 300-500 EUR, pasaules akcijās vismaz ar 1000 EUR, jo daudz lielākas komisijas maksas.
Alternatīva akcijām ir zemu izmaksu pasīvu un aktīvu fondi- kas paši izlems, kur un kā ieguldīs tavu naudu(piemēram 1000 dažādos uzņēmumos pa visu pasauli, kas sadala riskus krīzes un kritumu gadījumos).
P.S.
1. Neiesaisties
projektos, kuri sola, ka ātri kļūsi bagāts. Nav iespējams kļūt bagātam vienas
dienas vai pat viena mēneša laikā – turība veidojas laika gaitā. (par tiem
veiksmes stāstiem, ko izlasi internetā, vienkārši samierinies, ka ar tevi tas nenotiks).
2. Nekādā gadījumā neņem ātros kredītus. Lai kā tev būtu nepieciešama nauda konkrētajā brīdī, izvairies no ātrajiem kredītiem. Vai nu aizņemies naudu no radiem un draugiem, vai vienkārši atrodi veidu, kā netērēt un nepirkt vēlamo lietu/pakalpojumu.
Kāpēc iesaku ikvienam studentam doties "Erasmus" apmaiņas programmā?
Kad
tu sāc domāt par Erasmus studiju apmaiņu, cilvēki tev pastāstīs daudz un dažādas
lietas. Vieni, iespējams, teiks,
ka tu esi mazliet traks un vienkārši gribi ballēties. Citi varbūt tev palīdzēs izvēlēties
galamērķi, vienlaikus jau plānojot, kā
varēs atbraukt ciemos. Un
tad vēl būs tie, kuri paši jau bijuši Erasmus apmaiņā un teiks, ka tā ir vislabākā lieta un pieredze!
Šobrīd pats atrodos
1. Tu satiksi cilvēkus no visas pasaules.
Tev būs draugi visā pasaulē. Erasmus tiešām ir starptautiska studentu
pieredze, un tev būs iespēja iepazīt dažādas kultūras. Tā būs tava ikdiena, nakts vidū dzerot
brazīļu dzērienus, ēdot franču kārumus un dziedot Itālijas himnu ar saviem kaimiņiem
ielas vidū. Erasmus var notikt jebkas, un tu vari paļauties
un saviem internacionālajiem draugiem, ka tas tā arī būs.Draudzība ir kaut kas universāls visas pasaules cilvēku dabā,
neatkarīgi no valodas, reliģijas vai etniskās izcelsmes. Tā ir brīnišķīga lieta
apzināties, ka tev ir draugi ārpus tavas valsts robežām, kurus tu vienmēr vari
apciemot vai viņi var apciemot tevi, ar kuriem tev vienmēr būs daudz, ar ko
dalīties, pat ja jūs nesatiekat viens otru katru dienu.
Jau šobrīd man ir draugi no Indijas, Brazīlijas, Venecuēlas, Irānas, Austrālijas, Nigērijas, ASV un protams visas Eiropas un zinu, ja kādreiz došos uz kādu no šīm valstīm, man būs pie kā vērsties vai palikt pa nakti.
2. Tev būs iespēja daudz ceļot.
Tu visticamāk dodies studēt uz valsti, kur nekad iepriekš neesi bijis, tāpēc ir jāceļo un tas ir diezgan skaidri saprotams, ka ceļošana kļūs par tavas ikdienas sastāvdaļu. Dodies nakts peldē okeānā, ballējies lielākajās Eiropas pilsētās, dodies nakts velobraucienā pa pilsētu, nokļūsti vietās, kuras zina tikai vietējie, uzkāp kalnā... Ieraugi Eiropu tādu, kādu iepriekš neesi to redzējis.
3. Ballītes, ballītes, ballītes...
Visas Erasmus ballītes ir neprātīgi trakas. Priecājies un izbaudi savu studenta dzīvi! Šis ir tas, par ko cilvēki tevi brīdina – ballītes un dejas līdz rītam. Tu darīsi to visu un vēl vairāk. Tu pieredzēsi labākās ballītes un dejosi pie jebkuras melodijas vien tāpēc, ka tu izbaudi šo dzīves mirkli. Un ir padomāts arī par cilvēkiem, kam nepatīk ballītes un lieli pasākumi- cilvēki ar vīna pudeli dodas skatīties saulrietu, aicina pārējos uz savas valsts tradicionālajām vakariņām, vai pavada nakti okeāna krastā dziedot un klausoties dzīvo mūziku(man paveicās, daudzi draugi spēlē visdažādākos mūzikuas instrumentus).
Tu nekad neaizmirsīsi trakās mājas ballītes, dzīvokļa biedrus, jaukos kaimiņus, un mācīšanos, sēžot terasē.
4. Nostiprināsi angļu valodu un apgūsi jaunu valodu.
Šis bija viens no iemesliem, kāpēc es
nolēmu piedalīties Erasmus apmaiņā. Jebkurā valstī, kur dosies, pamata "Erasmus" valoda būs angļu valoda, tāpēc vari būt drošs, ka tavas komunikāciju prasmes angļu valodā bez šaubām uzlabosies. Un ja esi pietiekami motivēts, noteikti iesaku apgūt arī vietējo valodu, jo nekad nevar zināt, kad tev tā var noderēt. Es šajā lietā nedaudz noslinkoju un portugāļu valodu neesmu iemācījies. Sākumā pie studijām angļu valodā man nebija viegli pierast, jo nekad iepriekš to nebiju darījis, tāpēc daudz laika pavadīju tulkojot, bet jau šobrīd ir daudz vieglāk.
5. Tu saņemsi finansiālu atbalstu
Visi Erasmus studenti saņem stipendiju, kuras apjoms atkarīgs no tavas valsts un izvēlētās mērķa valsts. Protams, studentiem iepriekš tiek stāstīts, ka stipendija nenosegs visas izmaksas, bet tāpat tas ir ievērojams atbalsts. Dodoties Erasmus no Latvijas, stipendija ir visnotaļ liela un padara studēšanu ārzemēs finansiāli iespējamu. Man tika piedāvāts dzīvot universitātes "kojās", tāpēc tas ļāva nedaudz ietaupīt, jo pārējie, kas īrē dzīvokļus un istabas, maksā divas reizes vairāk.
6. Tu kļūsi atbildīgāks.
Daudzi studiju laikā vēl joprojām dzīvo ar saviem vecākiem vai citiem
radiniekiem. Studijas ārzemēs sniedz iespēju uzzināt, ko nozīmē tikt galā ar
visiem tiem uzdevumiem, ar ko apzinīgiem pieaugušajiem jātiek galā katru dienu.
Tādējādi tu kļūsti neatkarīgāks, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar to visu tev jātiek
galā nepazīstamā vidē, ar dažādiem cilvēkiem un mentalitātēm. Atgriežoties
mājās, viss tev šķitīs sīkums.
7. Tu iedvesmosies un kļūsi motivētāks.
Ir daudz studenti, kuriem šķiet, ka viņi kādā savas studentu
dzīves brīdī ir pazaudējuši jebkādu motivāciju. Esmu pārliecināts, ka tas ir
noticis lielākajai daļai no mums. Viennozīmīgi, Erasmus semestris (vai gads)
nešauboties ir milzīgs iedvesmas avots nākotnes plāniem un, iespējams, pat īsts
pagrieziena punkts tavai nākotnes karjerai. Paņemt nelielu pauzi un paiet nost
no ierastās ikdienas un rutīnas var būt labākais
risinājums šai problēmai.
Un, ja nu tu vēl joprojām neesi pārliecināts, apdomā to, ka nav
tāda Erasmus studenta, kas atgrieztos mājās vīlies un ar nožēlu par savu lēmumu.
10 lielākās kļūdas, ko jaunieši pieļauj savos 20 gados
Lielākā
kļūda, ko jaunieši pieļauj šajā vecumā, ir pielīdzināt panākumus un laimi ar naudas pelnīšanu. Kad man
būs daudz naudas- būšu laimīgs. Protams, līdz kādam konkrētam brīdim, nauda ir
svarīga, lai varētu nodrošināt sev pamatlietas, un darīt to, ko vēlies, bet tas
nevar būt galvenais mērķis dzīvē.
Tālāk esmu uzskaitījis, manuprāt, būtiskākās kļūdas, ko jaunieši pieļauj 20 gadu vecumā(runa ir par aptuveni 18-27 gadu vecumam).
P.S. Arī es esmu pieļāvis visas šīs kļūdas, bet cenšos no tām mācīties!!!
1. Domā, ka pietiek ar veiksmi un talantu, lai kļūtu veiksmīgs.
Talants kādā jomā, skolas pabeigšana, labs darbs- ir labas
lietas, bet tās nekādā ziņā negarantē, ka tu būsi veiksmīgs un laimīgs savā dzīvē — un
neko nenozīmē, ja netiek ieguldīts smags darbs.
Esi gatavs strādāt smagas/garas stundas un galvenais, vairāk
nekā citi. Darot jebkuru lietu, izdari nedaudz vairāk nekā tiek prasīts. Ja mērķis ir uztaisīt 10 pievilkšanās, uztaisi 12. Ja vadītājs prasa iesniegt 5 idejas projektam, iesniedz 10 idejas. Viss, ko izdarīsi virs mērķa vai, tavuprāt, maksimuma, būs progress un virzīs tevi tuvāk sasniegumiem. Vienmēr, kad ir grūti vai gribas apstāties, iedomājies, ka lielākā daļa cilvēku tavā vecumā šobrīd spēlē datorspēles, skatās TV vai nedara neko lietderīgu, tāpēc kaut vai tikai mēģinot kaut ko darīt, esi visiem viņiem priekšā.
2.
Nesāk taupīt naudu.
Pēc pieredzes ar saviem vienaudžiem un draugiem, esmu
pamanījis/sapratis, ka cilvēki šajā vecumā aizmirst par naudas taupīšanu.
Svarīgāk viņiem šķiet algu vai uzdāvināto naudu iztērēt “vecrīgā” vai nevajadzīgās lietās, nevis tā vietā katru
mēnesi atlikt konkrētu naudas summu, lai to investētu un lai pēc pāris gadiem varētu dzīvot daudz
brīvāk un vairs neuztraukties par to. Sāc ar mazām summā, lai tas izveidotos par ieradumu un vēlāk būs daudz vieglāk. Pārstāj tērēt nevajadzīgām lietām. Nākamais mans raksts būs tieši vairāk par
to, kā un kur šajā vecumā investēt savus brīvos naudas līdzekļus.
3.
Salīdzina laimi ar naudu.
Liela alga un daudz
naudas noteikti var padarīt cilvēku laimīgāku, bet sasniegumiem un laimei ir
nepieciešami lielāki ieguldījumi.
Tu sev radi nožēlas pilnus gadus, ja tu tiecies tikai pēc naudas,
nevis pēc sava aicinājuma un sevis atrašanas. Ja tikai sapņosi visu laiku par
to, kā nopelnīt vairāk naudu, nesasniedzot šo mērķi, tu nekad nekļūsi laimīgs.
4. Atstāj novārtā savu veselību un nesporto.
Kļūstot vecākam, tu sapratīsi, ka vairs nevari ballēties kā vidusskolā. Un jo vairāk gadi paies no skolas beigšanas, jo vairāk pārmērīga
alkohola lietošana, smēķēšana, neveselīgs uzturs, no pieņemama dzīvesveida kļūs
par bīstamiem ieradumiem, tāpēc jau laicīgi vajadzētu sākt arī
daudz sportot, ēst veselīgāk un piedomāt par savu veselību. Sāc kaut vai ar 20 atspiedieniem katru dienu vai 10 minūšu skrējienu 3 reizes nedēļā.
5. Padodas, kad lietas kļūst
sarežģītas.
Var šķist, ka nopietnu attiecību beigas, atlaišana no darba, neveiksmīga
diena, sagrauj tavu dzīvi, kad tas ar tevi notiek pirmo reizi. Bet tā vietā,
lai padotos vai samazinātu savu mērķi, neveiksmes ir jāizmanto kā iespējas
mācīties un sevi pilnveidot.
Tas nav pasaules gals un jāsaprot, dzīvei ejot uz priekšu, šādi
gadījumi un brīži būs arvien vairāk un ar vien sarežģītāki, tāpēc jāiemācās
tikt tam pāri. Katru reizi, kad tev ir grūti vai smagi, iedomājies, ka pasaulē ir vēl 7 milijardi cilvēku, un ļoti daudziem šobrīd ir vēl daudz sliktāk un grūtāk un ļoti daudzi piedzīvo to pašu, ko tu, tāpēc mēģini saprast, ka tas ir tikai normāli un tā notiek ar visiem( arī ar Bilu Geitsu un Marku Zukenbergu).
6. Atliek lietas uz vēlāku laiku.
Tas ir mīts, ka gan jau pēc 10 gadiem tu būsi veiksmīgs un visu
zināsi un viss būs sakārtots.
Tā ir liela kļūda atlikt savus mērķus un sapņus, nepārtraukti
domājot, ka tev tam būs laiks vēlāk un gan jau paspēsi to izdarīt vēlāk. Bet
tad attapsies tajā vecumā, kad būs par vēlu apceļot pasauli ar draugiem (jo tev
būs ģimene), mainīt savu darbu vai karjeru (jo baidīsies par stabilu ienākumu
zaudēšanu), uzsākt savu biznesu, iestāties augstskolā, iemācīties/apgūt ko jaunu utt.
Tāpēc negaidi, bet sāc darīt!
7. Pārāk daudz uztraucās, ko par viņiem domā citi.
Lai ko tu darītu, vienmēr būs cilvēki, kam tas nepatiks, kam skaudīs, kam pašiem tas nav izdevies utt. Tāpēc mēģini nedomāt par viņiem, un to, ko viņi padomās, jo tas tikai tevi kavēs un traucēs virzīties uz priekšu. Protams, vajag uzklausūt kritiku un padomus, bet neļauj tam ietekmēt tavus mērķus un plānus.
8.
Neatšķir draugus no labiem draugiem.
Tavi draugi šodien, nav teikts, ka būs tavi draugi arī pēc desmit
gadiem (katram būs sava ģimene, karjera un plāni dzīvei). Tāpēc sāc jau laicīgi
saprast, kuri tev ir tiešām labi draugi, kuri nav tikai "ķeksīša" pēc, ar
kuriem vēlies būt draugos arī pēc desmit gadiem.
Es pats to vislabāk sapratu, kad devos uz pusgadu mācīties uz
ārzemēm- kad dzīvo prom no draugiem un mājām, saproti, kuri tiešām tev ir labi
draugi, kam rūp kā tev iet un kā jūties,
Galvenais arī pašam būt labam draugam un izrādīt uzmanību/interesi no savas puses. Katru dienu mēģini pateikties un uzrakstīt/piezvanīt kādam, kas tev ir svarīgs dzīvē- cilvēki to novērtēs.
9. Neinvestē sevī
Grāmatas, kursi, apmācības un jaunu iemaņu/prasmju apguve ir labākā investīcija, ko vari veikt. Šobrīd, kad viss ir pieejams internetā, jebkuru prasmi/zināšanas vari apgūt praktiski bezmaksas vai par minimālu maksu. Tādas vietnes kā "Udemity" vai "Coursera" piedāvā bezmaksas lekcijas un apmācības no tādām universitātēm kā Hārvarda un Kembridža. Izlasi vismaz vienu grāmatu mēnesī, skaties "Tedx" lekcijas, apgūsti kādu jaunu prasmi, kur tavuprāt neesi tik spēcīgs(man, piemēram, tā ir publiskā uzstāšanas un komunikacija), un tu būsi priekšā visiem saviem vienaudžiem. Tu nekad nezini, kad tev tas viss varēs noderēt.
10. Neceļo
Šis ir īstais un labākais laiks, lai ceļotu. Kamēr tev vēl nav
ģimene un bērni, kamēr vēl nav savs bizness, kamēr nav nozīmīga karjera,
izmanto šo brīdi lai ceļotu. Iepazīsti jaunas kultūras, iepazīsti jaunus
cilvēkus no visas pasaules, kas tev noderēs visu atlikušo mūžu. Apskati pasauli
un iegūto pieredzi/zināšanas ved atpakaļ uz Latviju, lai liktu tās lietā.
Šīs ir tikai manas domas un tikai loģiski, ka katram viedoklis
par šo tēmu var atšķirties, tāpēc ļoti novērtētu, ja jūs rakstītu man ar saviem
komentāriem un ieteikumiem, lai arī es varu saprast, ko domā citi.
Nākamais raksts būs par brīvo naudas līdzekļu investēšanu 20-30
gadu vecumā.